Aļģes
Var būt gan vienšūnas gan daudzšūnas organismi
To hloroplastiem ir dažādu krāsu pigmenti
To vairošanos veicina piesārņojuma palielināšanās ūdenstilpnēs
To masveida savairošanās ūdenstilpnes virsējā kārtā sauc par ūdens “ziedēšanu”
Pieder visas aļģes (izņemot zilaļģes), kā arī vienšūņi.
Tālākajā evoūcijas gaitā attīstījās patstāvīgi
Aļģes ir heterogēna grupa.
Vienšūņi
Vienšūņi jeb protozoji ir mikroskopiski organismi, kas sastāv no vienas šūnas, kuras pamatsastāvā ietilpst citoplazma ar vienu vai dažiem kodoliem. Dzīvo visās ūdenstilpēs (no peļķes līdz oleānam), mitrā augsnē, augos, dzīvniekos un cilvēkā. Vienšūņus atklāja 1675. gadā pirmā mikroskopa izgudrotājs holandietis Antons Lēvenhuks. Mūsdienās ir zināmi vairāk nekā 30000 recentu (tagad dzīvojošu) vienšūņu sugu.
Katrs vienšūnis pieder pie kāda noteikta vienšūņu tipa.
Mainīgā amēba, zaļā eiglēna un lamblijas pieder pie sarkodīnvicaiņu tipa.
pārvietojas ar māņkājiņām vai vicām.
Tupelīte un bursārija ietilpst skropstaiņu jeb infuzoriju tipā.
ir daudzas skropstiņas uz ķermeņa virsmas.
Pārējie vienšūņi ir parazīti.
Elpojot skābeklis nonāk citoplazmā caur visu ķermeņa virsmu. Tas apskābļo sarežģītās organiskās vielas, līdz tās pārvēršas par ūdeni, oglekļa dioksīdu un dažiem citiem savienojumiem. Šai procesā atbrīvojas vienšūņa eksistencei nepieciešamā enerģija. Oglekļa dioksīds elpošanas procesā izdalās caur visu ķermeņa virsmu.…