10. Freida mācībai ir vairāki ievērojami sekotāji. Gutavs Jungs. Viņš ir strādājis kopā ar Freidu, taču uzsver, ka psihoanalīzē iet savu ceļu. Attīsta analītisko piholoģiju. Jungs pievēršas kolektīvajai bezapziņai, kura pavada visu cilvēci, gan arī noteiktu laikmetu vai tautu. Viņš to attiecina arī uz reliģiju un kultūru. Jungs arī apraksta kolektīvās bezapziņas arhetipus: personu, ēnu, animu, animus, gudro vīru, lielo māti, patību, bērnu. Piemēram, persona irveids, kāindivīds parādā sabiedrībai, kāds viņš šķiet citiem. Ēna ir visas negatīvās īpašības, kas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi. Animus ir vīrišķīgais pirmtēls, kas mīt sieviete bezapziņā. Tas var būt kinozvaigzne, boksa čempions, ērglis utt. Šādi Jungs paskaidro katru no saviem arhetipiem.
11. Ērihs Fromms attīsta humānistiko psihoanalīzi. Viņa uzmanība ir pievērsta abiedrības un indivīda attiecībām. Fromms Freidu atzīst par savu skolotāju, taču kritizē viņu par to, ka viņš atdalījis psihoanalīzi no morāliem jautājumiem. Fromms daudz vairāk nekā Freids un Jungs nodarbojas ar sociālās dzīves problēmām. Frommaprāt, cilvēks irpazaudējis sevi, pakļāvies lietu un tehnikas varai. Cilvēks nemeklē sevi, viņš uzvedas, domā un dara tāpat kā visi. Cilvēki cenšas piederēt baram un šādos apstākļos pastiprinās agresivitāte. Fromms aplūko dažādus agresijas tipus – labvēlīgo (tā var būt aizsargāšanās, spēle, pašapliecināšanās) un ļaunprātīgo agresiju (mocīšana, cietsirdība, pazemošana). Fromms māca, ka agresija rodas nevis no spēka pārpilnības, bet gan trūkuma. Ļaunprātīga agresivitāte ir nespēcības pārvēršana visspēcības izjūtā.
…