Vergilijs ir zemes īpašnieka dēls, kurš dzimis Ziemeļitālijā, Mantujas tuvumā. Nav bijis precējies, daudz slimoja, maigs cilvēks, kurš strādāja lēnām, bet ļoti rūpīgi.
Viņš ir mācījies filozofiju un studējis retoriku. Mācījies ir Kremonā, tad Milānā un beidzot Romā, kur iepazinies ar Lukrēcija un Katulla daiļradi. No Katulla Vergilijs mācījies rūpīgo formas apdari, bet no Lukrēcija mantojis dziļu dabas izjūtu un epikūriešu mierīgās dzīves un pieticības ideālus.
Oktāvijs atņēma Itālijas iedzīvotājiem viņu zemes īpašumus, tai skaitā arī Vergilijam, lai dotu tos saviem kareivjiem, kas viņam bija palīdzējuši tikt pie varas, taču pēc Mēcenta lūguma viņš atlīdzinādams, viņš Vergilijam uzdāvināja namu Romā un villu Kampānijā. Viņš dzīvoja gan Romā, gan Neapolē, kas viņam kļuva par otro dzimteni, bet Ziemeļitālijas ainavas dzejnieka atmiņā uz visu mūžu palika dzīvas un viņu iedvesmoja.
50 gadu vecumā Vergilijs devās uz Grieķiju un Troju, lai savāktu materiālus par šīm vēsturiskajām vietām ’’Eneidas’’ pabeigšanai, bet atpakaļceļā viņš saslima un nomira Kalabrijas pilsētā Brundisnijā. Viņu apglabāja Neapolē un kapa akmenī iecirta uzrakstu:
‘’ Mantuja dzimtene mana, bet, Kalabros miris, šeit dusu. Dzejā man temati trīs: gandziesmas, laukdziesmas, karš.’’ …