Purvi

Topogrāfiskie un ģeoloģiskie faktori līdz ar klimatu:
rada apstākļus ūdens uzkrāšanai,
dod bagātu vai nabadzīgu substrātu
purvu veidojošiem augiem,
izveido purva novietni un
sniedz visu purva sākumam.

Dabas apstākļi Latvijā ir labvēlīgi, lai samērā plašas teritorijas pārpurvotos.

Negatīvajās reljefa formās (gravās, senlejās, izrobotās morēnu paugurainēs, iedobtā zemienē vai viļņotā līdzenumā) krājas ūdeņi, veidojas purvi.

Morēnu paugurainēs, kur attīstīts upju tīkls ar labi izveidotu kritumu, ir palielināta virsmas un daļēji gruntsūdens notece.
Tāpēc augstienēs, izņemot starppauguru ieplakas, nenotiek sauszemes pārpurvošanās

Pastāv ievērojamas klimata īpatnības un atšķirības dažādos Latvijas novados, un tādēļ arī klimata ietekme uz purvu veidošanos un attīstību nav visur vienāda.

Sevišķi liela nozīme ir:
temperatūrai,
gaisa relatīvajam mitrumam,
nokrišņu daudzumam un
tā sadalījumam vietas un laika ziņā.

Nokrišņu daudzums nosaka infiltrācijas potenciālās iespējas, bet infiltrācijas lielums ir atkarīgs no temperatūras režīma, augsnes, iežu sastāva, augu segas un ģeomorfoloģiskajiem
apstākļiem.
…