Purvs - sauzemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās. Purvs ir viens nomitrāju veidiem.
Saskaņā ar Latvijā pieņemto kūdras atradņu klasifikāciju purvainu vietu var uzskatīt par purvu tad, kad kūdras slāņa biezums tajā pārsniedz 0,3 metrus. Savukārt no bioloģisķā viedokļa par purvu tiek saukta jebkura vieta, kurā dominē purvam raksturīga augu valsts - un šāda augu valsts var izveidoties pat tad, ja kūdras slāņa biezums ir tikai 5 centimetri.
Purva nozīmība dabā
Purviem ir ļoti svarīga nozīme ekoloģiskās stabilitātes uzturēšanā. Tie darbojas kā dabiski ūdens uzkrājēji, un ir nozīmīgs ūdens aprites posma elements. Ja Latvijā nebūtu tik daudz purvu, mēs piedzīvotu daudz izteiktākus un postošākus sausuma periodus. Bez tam savas savdabības dēļ purvi ir galvenā dzīvesvieta tādām aizsargājamo augu un dzīvnieku sugām kā Lēzela lipare, purvu sūnene un pundurbērzs, ka arī dzērve, baltirbe, rubenis un kuitala.
Purvi ir vienīgais ligzdošanas biotops melnkakla gārgalēm, lielajām čakstēm, dzeltenajiem tārtiņiem un lietuvaiņiem. Latvijas purvos sastopamas vairāk kā 50 aizsargājamas augu sugas (43 zemajos purvos, 15 augstajos, 27 pārejas). Visvairāk aizsargājamo sugu ir no orhideju dzimtas (15 sugas) un grīšļu dzimtas (10 sugas). Visvērtīgākie reto sugu ziņā ir bagātie zāļu purvi jeb kalcifilie zāļu purvi. Pavasaros un rudeņos Latvijas purvi ir izcili piemērota atpūtas vieta tūkstošiem dzērvju, zosu un citiem ūdensputniem.…