9. Pasīvā un aktīvā vārdu krājuma attīstība, iespaidīgas un ekspresīvas runas attīstība
10. Vārdu transformācijas uzdevumi, mainot zilbes vai skaņas
jaunu vārdu veidošana no iepriekšējā vārda pēdējās zilbes vai skaņas
no zilbes veidot vārdus
rīmes
stāsti par dažādām tēmām
dzejoļu, sakāmvārdu un mīklu mācīšanās no galvas
11. Specifiska diskalkūlijas ( grūtības ar rēķināšanas uzdevumiem)terapija
12. Individuālu terapijas programmu sastādīšanas, ņemot vērā katra pacienta specifiskās vajadzības
13. Informatīvas palīdzības sniegšana pacientu ģimenēm
Katra bērna runas traucējumi ir specifiski, tādēļ arī vingrinājumi tiek piemēroti vadoties pēc individuālām vajadzībām.
Nobeigums
Noteikti būtu nepieciešams runāt lēnāk, nesteidzīgāk, skaidri izrunājot katru vārdu un ieturot pietiekamas pauzes. Protams, nepārspīlējot. Jāatceras, ka pastiprināta uzmanības pievēršana problēmai (tai skaitā, ar vārdiem “nesteidzies”, “neuztraucies”, “runā lēnāk”) var pastiprināt stostīšanos. Noteikti nevajadzētu pārtraukt runājošo. Stostīšanās lielā mērā ir arī psiholoģiska problēma, kas saasinās, runājošajam izjūtot stresu. Attiecīgi, ja bērns (un tikpat labi tas attiecas arī uz pieaugušajiem) būs mierīgs un pārliecināts par sevi, simptomi būs mazāk izteikti vai pat vispār nemanāmi.
Ļoti svarīgi ir pēc iespējas ātri, līdz ko atklāta stostīšanās, parādīt bērnu logopēdam. Nevajadzētu rēķināties ar stostīšanās pāriešanu pašai no sevis. Tas var notikt un tas būs lieliski, tomēr risks problēmas ignorēšanas gadījumā ir pārāk augsts – tā var izrādīties nopietna problēma, kuru vēlākos gados novērst vai mazināt būs aizvien grūtāk.
…
