Senās Romas vēstures periodizācija .Apenīnu pussala. Klimats. Iedzīvotāji. Romiešu kaimiņi un konkurenti
Etruski. Romas sākums. Romieši pakļauj Dienviditāliju.
Pūniešu kari. Romieši iekaro Pireneju pussalu. Kari Grieķijā un Mazāzijā. Roma – pasaules lielvalsts
Sabiedrība un pārvalde. Republikāniskā iekārta. Agrārās un sociālās problēmas. Brāļu Grakhu reformas.
Romiešu reliģija un sadzīve. Republikāniskās pārvaldes beigas. Imperatora vara
Sullas diktatūra. Triumvirāti. Cēzara diktatūra. Pilsoņu karš.
Armijas organizēšana un finansēšana. Gallijas un Viduseiropas iekarošana. Ebreju pakļaušana
Impērijas juridiskā bāze. Romiešu tiesības. Principāts
Kultūra. Literatūra. Arhitektūra. Māksla
Roma – pasaules lielpilsēta
Impērijas iekšējā un ārējā attīstība. Cīņa par varu
Procesi sabiedrībā. Diokletāna reformas. Konstantīns. Impērijas sadalīšanās. Kristietības sākumi
Romiešu mantojums, tā nozīme turpmākajā vēsturē un mūsdienās.
Periodizācija
Arhaiskā Roma – 2.g.t.p.m.ē. – 500.g.p.m.ē.
Roma kā valsts izveidojusies 8.gs.p.m.ē.
Republikas laiks – 500.g.p.m.ē. – 30.g.p.m.ē.
Impērijas periods – 30.g.p.m.ē. – 476.g.
Visi ceļi ved uz Romu
Roma – pilsētu un Dievu māte
Romas vēsture ir saistīta ar Rietumeiropas vēsturi
No Romas – varas dalīšana, parlaments, neatkarīgi tiesneši, konstitūcija, likumu grāmatas, vēlēšanas, koalīcija, opozīcija, baznīcas nošķiršana no valsts u.c.
Senā Roma jeb Romas valsts - polisa Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos
veidojusies latīņu apdzīvotajā reģionā
Roma – zemnieku pilsēta
priekšgalā – valdnieks – priesteris, karavadonis, likumdevējs, tiesnesis.…
