Senās Grieķijas arhitektūra

Homēra periods (11.-8. gs. p.m.ē.)
Arhaiskajā periodā (7.-6. gs. p. m. ē.)
Klasiskajā periodā (5. gs. p. m. ē.)
Helēnisma periods (4. – 1. gs. p. m. ē.)
Tieši Homēra laikā izveidojās sengrieķu tempļa tradicionālais tips, kas vēlāk kļuva par vienu no cilvēces augstākajiem sasniegumiem. Ja ēģiptieši savus tempļus veidoja kā ceļu pie dieva, tad grieķiem templis bija dieva mājoklis, ko vajadzēja uzcelt pēc iespējas ērtāku. Viens no pirmajiem šāda veida tempļiem bija Apollona svētnīca Fermosā. Vēlā Mikēnu perioda dzīvojamā ēka Homēra periodā tika pārveidota par templi. Pavarda vietā nāca altāris, bet pati celtne tika papildināta ar kolonādi. No visām pusēm templis apauga ar kolonādēm, un grieķu tēlainā domāšana radīja tam nosaukumu: peripters ( visapkārt spārnotais). Periptera tipa tempļi izplatījās visā Grieķijā.
7.gs. Koka arhitektūru nomaina akmens celtnes un, balstoties uz vietējām ieražām, pamazām veidojas tradicionālās arhitektūras formas.
Pirmās celtnes – dievībām veltītie tempļi.…