Mitoloģisko priekšstatu shēma
Sākumā bija Haoss
No Haosa radās Gaja, Tartars un Erots
Gajs rada Urānu
Gajs un Urāns rada Kronu, kurš apprec Reju
Rodas Zevs – Krona dēls, kurš ar Prometeja palīdzību iekaro Visumu un ievieš kārtību.
Afrodīte (grieķu Ἀφροδίτη 'radusies no jūras putām') sengrieķu mitoloģijā ir mīlas un skaistuma, kā arī un dzīvības dieviete. Afrodīti dēvē par .
Rašanās
Afrodīte dzima no jūras putām, kuras tajā bija radušās, kad Krons nocirta ģenitālijas un jūrā nokļuva viņa sēkla un asinis. "Iliādā" minēta cita Afrodītes izcelsmes leģenda - viņa bijusi cita dieva meita. (Dione varētu būt Reja). Daži dzejnieki par Afrodītes tēvu uzskatīja Zevu.
Afrodīte un Hēfaists
Baidīdamies, ka Afrodītes lielā skaistuma dēļ dievi savā starpā varētu uzsākt cīņu, Zevs Afrodīti salaulāja ar Hēfaistu. Hēfaists Afrodītei izkala dažādas skaistas rotas, kas viņu darīja vēl pievilcīgāku. Afrodīte laulībā bija nelaimīga, tāpēc meklēja citu dievu (parasti - Areja, taču arī u.c.) sabiedrību. Hēfaists reiz ar smalki izkaltām ķēdēm pieķēra Areju un Afrodīti gultā un sasauca pārējos Olimpa dievus skatīties. Viņš abus atbrīvoja vien pēc tam, kad Poseidons bija Hēfaistam apsolījis, ka Arejs Hēfaistam samaksās (pēc atbrīvošanas Arejs šo solījumu neturēja).
Afrodīte un Psīhe
Afrodīte bija greizsirdīga uz mirstīgas sievietes - Psīhes - skaistumu. Viņa lūdza Erotam ar savām zelta bultām panākt, ka Psīhe iemīlas visneglītākajā vīrietī uz zemes. Erots piekrita to izdarīt, taču pats iemīlējās Psīhē (vai arī nejauši sadūrās ar zelta bultu). Psīhe katru nakti devās uz alu tikties ar Erotu. Kādu nakti viņa nolēma Erotu apskatīt, bet viņš aizbēga. Psīhe devās Erotu meklēt.
Apolons (sengr. Ἀπόλλων, Febs - sengr. Φοῖβος, "starojošais") - mākslu aizbildnis sengrieķu un seno . Zeva dēls, pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļūst par gaismas dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni.
Mīts
Gaismas dievs – zeltmatis Apolons dzimis Dēlas salā. Viņa māte Lēto un tēvs Zevs. Lēto vajāja sadusmotā Zeva sieva Hēra. Hēras uzsūtītā drakona Pitona vajāta, viņa klīda pa visu pasauli, kamēr beidzot patvērās Dēlas salā, kas šai laikā klejoja pa vētrainās jūras viļņiem.
Apollonam bija deviņas mūzas - Kalliope (episkā dzeja un daiļruna), (mūza, kas dara slavenu, vēstures mūza), (traģēdija), (poēzijas un mūzikas), (liriskā un mīlestības poēzija), (dejas un kora dziedāšanas), (komēdija), (himnas), (astronomija), kā arī māsa - Artemīda - medību un mēness dieviete.
Visā senajā pasaulē bija pazīstama Apolona svētnīca Delfos, kur svē†ceļiniekiem pareģoja priesteriene pītija. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai Apollona tempļa pamati, tomēr arī tie ir ļoti iespaidīgi. Tempļa celtniecība tika sākta 370. gadā p.m.ē., un tā ilgusi 30 gadus.
Arejs (sengrieķu Ἀρης) bija sengrieķu kara dievs, Zeva un Hēras dēls, viens no Olimpa dieviem. Arejs bijis agresīvs, nežēlīgs, cietsirdīgs dievs, tam bijusi raksturīga arī nodevība. Homērs savos darbos Areju dēvējis ne tik par "spēcīgo", "milzīgo", "ātro", bet arī "kaitīgo", "trakojošo", "nodevīgo", "asinīm notriepto" u.tml., savukārt Sofokls Areju nosaucis par "nicināto" dievu un aicinājis citus dievus Areju iznīcināt.
Domājams, Areja tēla izcelsme nav saistāma ar Grieķiju, bet gan ar etruskiem un arī . Par to liecina, piemēram, Homēra eposi un Ovīdija darbi, kur "kareivīgo barbaru" apdzīvotā Trāķija nosaukta par Areja dzimto vietu.
Arejs bija iemīlējies Afrodītē - mīlas, auglības, dzīvības un skaistuma dievietē, dieva Hēfaista sievā. Afrodītei un Arejam bija vairāki bērni: , Foboss, , Harmonija u.c. …
