Afrodīte jeb Venēra
Mīlas, iekāres un skaistuma dieviete. Afrodītes simboli - balodis, putns, ābols, bite, gulbis, mirte un roze.
Mīti vēsta, ka Zevs baidījās, ka dievi, Afrodītes skaistuma apburti, varētu uzsākt savstarpēju cīņu, tādēļ izprecināja viņu neglītajam dievu kalējam Hēfaistam. Hēfaists izkala Afrodītei daudz skaistu rotu, kas padarīja dievietes pievilcību vēl spēcīgāku. Afrodīte laulībā bija nelaimīga, tādēļ veica daudz sānsoļu, pārkāpjot laulību gan ar dieviem, gan cilvēkiem.
Dievietes dzimšanu attēloja viņai stāvam gliemežnīcā. Afrodīte pazīstama arī kā Citēra- mīlestības salas valdniece. Ar izcelšanos no Venēras lepojās pats Jūlijs Cēzars. Slavenākā statuja - Mēlas Venēra Luvrā, viena no slavenākām gleznām - Botičelli "Venēras dzimšana". Arī skaistākā Saules sistēmas planēta ir Venēra.
Hermejs (Merkurs)
Zeva un nimfas Majas dēls. Dievu vēstnesis, ceļinieku, ganu, tirgotāju, peļņas, daiļrunības, arī atlētu dievs.
Mirušo dvēseļu pavadonis uz pazemes valstību.
Hermeja simboli - kaduceja (zizlis, kuru apvij divas čūskas, augšpusi rotā divi spārni; šis zizlis spējis samierināt cilvēkus), spārnotas sandales un cepure, stārķis, bruņurupucis.
Dievs - triksters. Lai novērstu Hermeja vēlmi izjokot citus dievus, Zevs iecēla viņu par ziņnesi. Lai spētu ātri pārvietoties pa pasauli, Hermejam pie apaviem tika piestiprināti spārni.
Mīti vēsta, ka Hermejs esot izgudrojis mērus, skaitļus, ābeci, un sniedzis šīs zināšanas cilvēkiem.
Viņa vārdā ir nosaukta Saulei vistuvākā planēta Merkurs.
Dionīss
Dionīss bija vīnogu ražas, vīndaru un auglības dievs ar nelieām trakulības piedevām. Dionīsu uzskata par vienu no senākajām Grieķijas dievībām.
Vīnogu ražas, vīna, zemes auglības, svinību dievs. Teātra mākslas aizbildnis.
Dionīsa simboli - vīnogulājs, efeja, kauss, tīģeris, pantera, leopards, kaza, priedes čiekurs.
Dionīss mācījis cilvēkiem audzēt vīnogas. Precējies ar Krētas princesi Ariadni.
Ar Dionīsu (Bakhu) saistīts arī orģijas jēdziens, kura maigāka izpausme ir vēlākie karnevāli.
…
