Senās Romas laika proza. Populārākie autori

Pūblijs Kornēlijs Tacits (57./58.g.m.ē. – 117. g.m.ē.)
Tacita darbi:“Par Jūlija Aprikolas dzīvi un paradumiem”, “Par Ģermanijas atrašanās vietu un tautām” (“Ģermānija”), “Dialogs par oratorime”, “Vēsture”, “Annāles”.
Tacita darbos ieskanas tēma – cilvēks un valsts, to vienotība vai atsvešinātība.Viņš parāda, ka ikviena pilsoņa pienākums ir kalpot Romas valstij.
Darbā “Ģermānija” raksturota ģermāņu cilšu vēsture, sadzīve salīdzinājumā ar romiešu dzīves veidu. Arī dod ziņas par senprūšu (vai baltu) ciltīm.
Apulējs (ap 125.-180. g.m.ē.)
Lūcija Apuleja interešu un talanta diapazons ir ļoti plašs – no dabaszinātnēm, filozofa un rakstnieka līdz pat maģijai. Pasaules slavu Apulējs iemantojis ar apjomīgo romānu “Metamorfozas”(“Zelta ēzelis”). Romanā – folklora motīvs par cilvēku, kas noburts par dzīvnieku, no jauna atguvis cilvēka izskatu, viņš ceļo no viena īpašnieka pie otra un kļūst par aculiecinieku cilvēku dzīvēs. Romānā fantastiskas ainas mijas ar reālistiskām. Romāna formas – noveles, kuras pamācīja lietot ne tikai humoru, bet arī satīru.
…