1. Singapūras arhitektūras veidošanās vēsture un veidi
Singapūras arhitektūras veidošanos ietekmēja dažādu laiku pasaules arhitektūras tendences; lielākā mērā – britu koloniālisms. Gan estētiskā un tehnoloģiskā ziņā, Singapūras arhitektūru var iedalīt tradicionālajā arhitektūrā, koloniālajā periodā, modernajā arhitektūrā un postmodernisma arhitektūrā.Tradicionālā arhitektūra ietver dzimtās malajiešu mājas, kuras mūsdienās ir saglabājušās tikai dažās vietās Singapūrā. Viena no slavenākajām vietām ir „Pulau Ubin.”
Pēc britu kolonizācijas 19.gs sākumā, tika uzsākta vērienīga augstceltņu būvniecība gar Singapūras upi. Celtnes tika būvētas tuvu viena otrai, kas bija svarīgi ostas teritorijā. Drīz vien aizliedza būvēt mājās no dabiskiem materiāliem, tādējādi novēršot ugunsgrēku draudus. Būvēja no ķieģeļiem un citiem nedegošiem materiāliem. Koloniālās arhitektūras laikā parādījās dažādu veidu ēkas, tādas kā „shophouses”, balti un melni bungalo, reliģiskās celtnes, sabiedriskās celtnes, un Art deco arhitektūra.
Modernās arhitektūras Singapūrā sākās ar pāreju no Art Deco stila uz dzelzsbetona būvniecību, kas tajā brīdī kļuva populārs būvmateriāls. Populārs bija tā saucamais „brutālisms;” šajā stilā tapa daudzas komerciālās ēkas un bizneca centri. Dzelzsbetona būvniecība uzplauka 20. gadsimta 50. gados, īpaši daudzdzīvokļu namu celtniecībā. Šis periods ir zīmīgs ar pilsētvalsts atjaunošanu un lielāko būvniecības uzplaukumu Singapūras vēsturē. Daži no arhitektoniski nozīmīgiem darbiem šajā laika posmā ir Temasek Tower, DBS Celtniecības un OCBC centrs.
Nomainot „brutālismu” un dzelzsbetona arhitektūru, 20. gs 80. gados nāk postmodernisma arhitektūra. Rezultātā tiek būvētas ēkas neoklasicisma stilā, izmantojot mūsdienu vismodernākās celtniecības metodes. Vēl viena tendence ir Singapūras arhitektūras mantojuma saglabāšanas programma, kā arī vēsturisko ēku atjaunošana un to pielāgošana jauniem izmantošanas veidiem. Nesens piemērs ir Nacionālais mākslas muzejs Singapūrā.
…
