Sirreālisms (tulkojumā no fr.val. surrealite – nereāls, pāri realitātei stāvošs) - modernistiskās mākslas virziens, kas aptver literatūru, glezniecību, tēlniecību, kino. Sirreālisma mākslinieki nodarbojās ar "pārreālo“ jeb gara pasauli, kas atrodas līdzās ierastajai realitātei.
Sirreālistu mērķis- atzīt par realitāti līdz tam ignorēto sapņu pasauli.
Sirreālisms tēlotājā mākslā attīstījās 2 virzienos:
1.Abstraktais sirreālisms, kurā sirreālismam raksturīgās iezīmes tika panāktas gan ar kubisma un abstrakcionisma līdzekļiem, gan arī ar jaunām tehnikām (piem., M.Ernsts izgudroja gratāžas-skrāpējuma tehniku).
2.Figurālais sirreālisms – (I.Tangī, R.Margits, S.Dalī u.c..) – novirziens, kurā sapņu idille apvienojās ar vispretīgāko reālo lietu atveidojumiem un vistiešākais naturālisms – ar fantastiskām, nereālām būtnēm iluzionistiski veidotā telpā.
Sākotnēji tas radās kā literārs virziens, bet mākslā šis apzīmējums parādījās 1924. gadā, kad iznāca pirmā sirreālistu avīze "Sirreālisma revolūcija“.
1925.gadā - pirmā sirreālistu darbu izstāde. Tajā piedalījās arī dadaistu grupas pārstāvji. Un tā saucamā psihiskā automātisma piekritēji (H.Miro).
1927.gadā viņiem pievienojās figurālā sirreālisma meistari.
Ap 30.gadu sākumu ir sirreālisma glezniecības vislielākā uzplaukuma laiks.
Sirreālisms Eiropā turpina pastāvēt līdz 2.pasaules karam, pēc tam Dalī, Bretons, Ernsts, Tangī u.c.emigrē uz ASV.
Pēc sirreālistu darbu izstādes Parīzē 1964.gadā sirreālisms kā virziens beidz pastāvēt.…
