Sociālā palīdzība — naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai;
Sociālās palīdzības pakalpojumi - pakalpojumi, kā arī naudas izmaksas un mantiski pabalsti, ko iedzīvotājiem sniedz valsts un pašvaldību izveidotas institūcijas un citas fiziskās un juridiskās personas.
Pabalsta pieprasītājs - persona, kura pati vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniegusi attiecīgai valsts vai pašvaldības institūcijai rakstveida pieprasījumu piešķirt valsts sociālo pabalstu vai pašvaldības sociālo pabalstu;
Pabalsta saņēmējs - persona, kurai piešķirts valsts sociālais pabalsts vai pašvaldības sociālais pabalsts;
Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI) — naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni;
Trūcīga persona (ģimene) -Ministru kabineta noteikumi Nr. 97 “ Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona
atzīstama par trūcīgu” nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kura sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoš persona tiek atzīta par trūcīgu.
Sociālā palīdzība
Sociālās palīdzības mērķis
Sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.
Sociālās palīdzības uzdevums
Izvērtēt katras personas - palīdzības pieprasītāja - materiālo un citu resursu iespējas un, ja nepieciešams, uzlabot šīs personas ekonomisko un sociālo stāvokli un garantēt tai ienākumus Ministru kabineta noteiktā minimuma līmenī.…
