Morfoloģiskās un biologiskās īpatnības
Streptokoki ir Gram-pozitīvi, diametrā apmēram 2 µm lieli koki. Reakcija uz katalāzi un metilsarkano reakciju visām sugām ir negatīva vai ļoti vāji pozitīva. Dažām streptokoku sugām, piemēram Streptococcus pneumoniae ir nepieciešams paaugstināts (5%) oglekļa dioksīda daudzums.
Krāsojot pēc Grama metodes, redzmi zili koki, kas sakārtojušies grupiņās, pa divi vai veido ķēdītes. Īpaši garas ķēdītes veido Streptococcus agalactia, līdz pat 40 kokiem. bet Streptococcus pneumoniae parasti sakārtojušies pa divi (diplokoki). Samērā jūtīgi pret apkārtējās vides maiņu kā arī dažādiem dezinfekcijas līdzekļiem.
Streptokoki fermentē glikozi un citus ogļhidrātus, veidojot pienskābi. Glikozes fermentēšanas procesā gāzi parasti neveido. Izolētie streptokoki veido enzīmu leicīnu aminopeptidāzi. Streptokoku bioķīmiskās īpašības atkarībā no sugas var būt ļoti atšķirīgas.
Visbiežāk streptokoki sastopami kā cilvēku un dzīvnieku parazīti. Daži streptokoki ir patogēni, bet citi dzīvo organismā avirulentā formā. Uz ādas streptokoki ir nepastāvīgi iemītnieki, taču tie patstāvīgi dzīvo uz gļotādām. Tos var izolēt no mutes dobuma, elpceļu un dzimumceļu gļotādām.
Tā kā streptokoki ir ļoti plaši izplatītas apkārtējā vidē, tad arī patoloģiskais materiāls, ko sūta uz laborotoriju var būt atšķirīgs. Streptokoki ir sastopami ūdenī, pienā, zemē, gaisā, fekālijās u.c. materiālos, kā arī tie var būt kā organisma mikroflora, tāpēc tie ir jāatšķir no patogēnajiem streptokokiem. …
