Mēs dzīvojam vidē, kurā nepārtraukti kaut kas notiek un mainās – mēs pārvietojamies, runājam, mūs uzrunā , mūs pārņem daudzveidīgas emocijas, rodas jaunas idejas, un tas viss notiek ļoti īsā laikā. Mums ik brīdi ir jābūt gataviem jaunām situācijām.
KAS IR STRESS?
Vārds "stress" tulkojumā no angļu valodas nozīmē "saspridzinājums". Stress ir reakciju virkne, kas ir sekas jebkura neparasta, spēcīga kairinātāja (stresora) iedarbībai uz organismu. STRESS stāvoklī izšķir trauksmes stadiju, rezistences stadiju un izsīkuma stadiju. Trauksmes stadijā notiek organisma aizsargspēju mobilizēšana. Tā sākas ar simpātiskās nervu sistēmas aktivitātes īslaicīgu palielināšanos un pastiprinātu adrenalīna izdalīšanos. Pēc tam pavairojas virsnieru garozas hormonu glikokortikoīdu daudzums asinīs. Rezistences stadijai raksturīga organisma pastiprināta pretestība stresora iedarbībai. Rezistences stadijas beigās organisma stāvoklis parasti normalizējas. Ja stresora darbība turpinās vai virsnieru garozas darbība nav pilnvērtīga, organisma aizsargspējas izsīkst — iestājas izsīkuma stadija, kas var novest pie organisma bojāejas. Šī teorija, kurai pamatus licis Kanādas ārsts patologs H. Selje, zināmā mērā vienkāršo organisma regulācijas procesu pamatlikumus, nenovērtē CNS līdzdalību šajos procesos.
Speciālisti uzsver, ka noteiktās devās stress ir pat nepieciešams, tiesa, ne vienmēr spējam novērtēt, kad stresa līmenis jau pārsniedzis normas robežas.
…
