Manuprāt lugas galvenā problematika ir dzimtenes mīlestības un vēlmes dzīvot labklājībā sadursme, ko izjuta Kurzemes hercogistes iedzīvotāji – kurzemnieki. Daļa no viņiem tomēr izvēlējās padoties kārdinājumam un doties uz Tobago, noticot brīnišķīgajiem stāstiem. Kurzemnieki pameta dzimteni, kaut arī sirdī izjuta ilgas pēc savas zemes, bet personīgās intereses un vēlmes izrādījās stiprākas. Lugā tiek atspoguļota politisko apstākļu ietekme cilvēku dzīvēs, kā arī dzimtenes mīlestības izjūtas un personīgās vēlmes pēc laimīgas dzīves. Lai gan kurzemnieki mīlēja savu zemi, viņi bija spējīgi to pamest, dodoties laimes meklējumos uz citu zemi. Apstākļi Tabago kļuva sarežģītāki, kad dzirdētais neattaisnojās. Gandrīz visi kurzemnieķi nomira salā, jo to ietekmēja klimats, slimības, prāta zudūšana un nespēja pielāgoties no svešiem un iepriekš nezināmiem apstākļiem. Manuprāt, cilvēks nespēj ignorēt savu izcelsmi, pat cenšoties tas nav iespējams. Mums tas jāpieņem un jāsaprot, ka dzimtene ir mūsu mājas. To pierādīja situācija lugas noslēgumā, ka svešzemē mirušie kurzemnieku līķi tika nogādāti atpakaļ dzimtenē un „atdzīvojās”, vienojoties kopējā dziesmā par uzticību un slavējumu dzimtenei.
Scenogrāfika un mūzikalais noformējums, kā arī kostīmi palīdz izjūt Tobagas salu ipašu atmosfēru. Dejās un dziesmās ietver sevī Afrikaņu kultūras ipašības, palīdz saprast tēla jūtas. Apģerbs palīdz arī saprast tēla raksturu un dzīves pozīciju. Piemēram, Lilijai ir šalle un kleita, kas palidz saprast kā viņa ir sieviete, kurai patīk mode un viņa ir populāra vīriešu vidū. Viņas dziedāšanas tembrs raksturo viņu kā rotaļainu, viltīgu koķeti.
…