Tvaika Velosipēds
Tvaika velodipēdu vēsture sākas no 1868-1869. gada.
Pirmo motociklu ar iekšdedzes dzinēju uzbūvēja Gotlībs Daimlers 1885. gadā.
Mišo-Perro tvaika velosipēdu principā var uzskatīt par pirmo šāda tipa aparātu. Tas tika uzbūvēts 1868.-1869. gados. Dzinējs ir uzmontēts uz rāmja 45 grādu leņķī, bet pie tā ir piestiprināts boilers ar bākām degvielai un ūdenim. Var redzēt pedāļus uz priekšējā riteņa.
Ropera tvaika velosipēds. Šo ar tvaiku darbināmo velosipēdu uzbūvēja Silvestrs Ropers no Masačūsetas štata (ASV) 1869. gadā, demonstrējot to plašākai publikai cirkos un gadatirgos. Šim eksemplāram bija vertikāli novietots boilers, kas darbojās no akmeņoglēm.
Automašīna
1769. — 1770. gados franču izgudrotājs Žozefs Konjū uzbūvēja trīsriteņu vilcēju artilērijas ieroču pārvadāšanai. "Konjū ratiņus" uzskata netikai par automobīļa priekšteci, bet arī par tvaika lokomatīves pirmssākumiem, jo tie tika darbināti ar tvaika spēku.
Krievijā no 1780. gada pie automobīļa projekta strādāja slavenais krievu izgudrotājs Ivans Kuļibins. 1791. gadā viņš uzbūvēja ratus-pašgājējus, kuros izmantoja spara ratu, bremzes, pārnesumkārbu, gultņus utt.
1885. gadā vāciešu izgudrotājs Gotlībs Daimlers, bet 1886. gadā viņa tautietis Karls Benzs uzbūvēja un patentēja pirmās pašgājēju ekipāžas ar benzīna motoriem.
1895. gadā K.Benzs uzbūvēja pirmo autobusu. 1896. gadā G.Daimlers uzbūvēja pirmo taksometru un kravas automašīnu..
Lielu iegūldījumu automobīļu izplatīšanā deva ASV izgudrotājs un uzņēmējs Henrijs Fords, kurš plaši izmantoja konveijera sistēmu auto ražošanā.
…
