Tuksnešu ekosistēmas

CILVĒKA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IETEKME
Nepareiza auglīgo zemju apstrādāšana (tā ir noticis Sāhelas pustuksnešu zonā ).
Lopkopības slodze (Veģetācija iet bojā. Palielinās kamieļu un kazu ganāmpulki.)
Mežu izciršana, kuras rezultātā teritorijas ir pakļautas vēja erozijai un zemes auglīgā virskārta var tikt pilnīgi iznīcināta.
Tiešas cilvēka klātbūtnes palielināšanās Antarktīdā un Arktikā, tiek pamesti cilvēka darbības atkritumi, piesārņojot vidi uz ļoti ilgu laiku, jo aukstajā klimatā nenotiek bioloģiska sadalīšanās.
Plašas tuksnešu teritorijas tiek apūdeņotas, lai audzētu kokvilnu un citas tehniskās kultūras. Augstās temperatūras dēļ ir liela iztvaikojamība, kā rezultātā augsne izžūst, bet izšķīdušie (nātrija) sāļi kristalizējas un uzkrājas augsnes virskārtā. Neveidojas pastāvīga veģetācija.
Tuksnešu izplatības rajonos atklātie derīgie izrakteņi – nafta, dabas gāze un rūdu iegulas, kā arī to izmantošana militāro izmēģinājumu, it īpaši kodolizmēģinājumu vajadzībām, toksisko un radioaktīvo atkritumu izgāztuvju ierīkošana ir radījusi būtiskus draudus tuksnešu dabisko ekosistēmu attīstībai un pastāvēšanai.
…