Vācija starpkaru periodā

Ārpolitika
1923. gadā Vācija atteicās maksāt reperācijas, tāpēc Francijas armija okupēja Rūras apgabalu. Tas izraisa Vācijas valūtas sabrukumu;
Jaunā valdība, ko vadīja Gustavs Štrēzemanis, paziņoja, ka ir gatava atsākt reperāciju maksāšanu;
1924. gadā Francijas armija atkāpās no Rūras apgabala un saimniecības stāvoklis sāka uzlaboties;
1938. gada 29. septembrī Minhenē pieņem lēmumu par Čehoslovākijas dalīšanu. Vācijai tiek Sudetu apgabals;
1939. g. aprīlī izstrādāja Vērmahta plānu, kas paredzēja Polijas okupāciju;
1939. g. 23. augustā Vācijas un PSRS pārstāvji noslēdz Molotova-Ribentropa paktu.

Ārpolitika
Konference Lokarno
Notika 1925. gadā Šveicē;
Nozīmīgākais bija Reinas garantiju pakts, kurā vācu – franču un vācu – beļģu robežas tika atzītas par neaizskaramām;
Vācija 1926. g. izkļuva no ārpolitiskās izolācijas un tika uzņemta Tautu Savienībā;
1928. g. tika noslēgts Briāna – Keloga pakts, kas paredzēja atteikties no kara kā nacionālās politikas līdzekļa.

Ārpolitika
1933. g. jūlijā Lielbritānija, Vācija, Francija un Itālija parakstīja Četru valstu paktu;
1933. gadā Hitlers paziņoja par izstāšanos no Tautu Savienības;
1934. gada 26. janvārī Vācija un Polija paraksta 10 gadu neuzbrukšanas līgumu;
1935. gada 13. janvārī Vācijai pēc referenduma pievienoja Zāras apgabalu;
…