Saturs
Raksturojums no periodiskās sistēmas.
Atrašanās dabā.
Iegūšana.
Plašāk sastopamie savienojumi.
Izmantošana
Varš
Latīniskais nosaukums Cuprum
Perioda numurs 4
Grupas numurs I B
Atomu izkārtojums enerģētiskajos līmeņos.
Orbitāļu pildīšanas secībā ar elektroniem ir arī izņēmumi~ pēc vispārīgām likumsakarībām elektronu izvietojumam atomos vajadzētu būt šādam:
Taču šo elementu atomos viens elektrons no ceturtā enerģijas līmeņa pāriet uz trešo enerģijas līmeni...
Šādu parādību sauc par elektronu „pārlekšanu”. tas izskaidrojams ar to ,ka tāds pārlēciens ir enerģiski izdevīgāks.
Vēsturiskā attīstība
Atrašanās dabā
Cilvēcē šo metālu pazīst jau 9000 gadu. Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā varš ieņem 26.vietu. Taču tam cilvēku dzīvē jau kopš seniem laikiem ir ļoti liela nozīme. Pazīstami vairāk kā 250 minerāli, kuru sastāvā ir varš. Pirometalurģiskā iegūšana.
Par izejvielu tiek izmantota vara sulfīdu saturoša rūda, kurā vara masas daļa ir 1…5%. Palīgmateriāli ir gaiss oksidēšanai, kvarcs sārņu veidošanai. Pamatprocess ir šāds: rūdu vispirms apdedzina “verdošā slāņa” vai cita tipa krāsnī, tad kausē šahtas krāsnī vai elektokrāsnī. Tā iegūst tā saucamo vara akmeni, kas satur 38…50 % Cu, 22…33 % Fe, 24…26 % S. To pārvieto konventoros, pievieno smiltis un, pūšot cauri gaisu, iegūst jēlvaru jeb melno varu. Pamatprodukts ir jēlvarš, kas satur 97..99 % Cu, nedaudz Cu2S un Cu2O, arī As, Pb, Fe, Ni, Sb un cēlmetālus. Jēlvaru tīra pirometalurģiski, to sakausējot ar smiltīm un piemaisījumus oksidējot ar gaisa skābekli, vai elektrolītiski tīrāmo metālu lietojot par anodu. Katodā nogulsnētais metāls satur 99,95 % Cu. Blakusprodukti ir sārņi, kuros var būt līdz 5 % vara. Tos pārstrādā, lai iegūtu arī šo varu. Vara elektrolītiskajā rafinēšanā radušies anodnosēdumi satur Ag un Au, un tos izmanto šo metālu iegūšanai. Lietojot par izejvielām polimetāliskas rūdas, reizē ar varu iegūst arī citus metālus: Zn, Pb, Ni, Mo, Tl.…
