Muzeja vēsture
1928.gada 11.novembrī bijušajā rātsnamā (tagad. Annas iela 13) tika atklāts Ventspils skolotāju arodbiedrības muzejs. Pirmais muzeja pārzinis bija skolotājs Kārlis Draviņš (1887–1950).
No 1937.gada pilsētas valde budžetā iedalīja nelielu summu muzeja pārziņa algošanai un eksponātu iegādei. 1938.gadā skolotāju arodbiedrība muzeju nodeva Ventspils pilsētas valdes pārziņā. 1944.gada rudenī, kara apstākļos, muzejs darbu pārtrauca. 1945.gadā muzejam tika piešķirtas telpas Akmeņu ielā 3, un no 1946.gada apmeklētāji varēja iepazīt novada vēsturi Ventspils novadpētniecības muzejā. Muzejs šajās telpās darbojās līdz pat 2001.gadam.
1954.gadā dibināta muzeja filiāle – Ventspils Jūras zvejniecības brīvdabas muzejs (tagad – Piejūras brīvdabas muzejs) un 1989.gadā – rakstnieka H.Dorbes memoriālā māja Senču putekļi.
Livonijas ordeņa pils, kurā kopš 2001.gada septembra izvietots Ventspils muzejs, ir senākā saglabājusies būve Ventspilī, celta 13.gs. otrajā pusē (pirmo reizi minēta 1290.gadā). Tā būvēta kā konventa tipa ēka ar iekšējo pagalmu, un to var uzskatīt par vecāko viduslaiku cietoksni Latvijā, kas saglabājis savu būv apjomu tikpat kā nemainītā veidā.
Savukārt pils kapela ir vecākā saglabājusies baznīcas telpa Kurzemē. 13.–16.gs. pili izmantoja Livonijas ordeņa brāļi, tur darbojās evaņģēliski luteriskā baznīca (1706–1835), pareizticīgo baznīca (1845–1901), kā arī cietums (1832–1959), robežsargu kazarma (1959-1983). Pils tika izmantota dažādu administratīvu iestāžu un armijas daļu izvietošanai. Jau 1938.gadā laikraksts Ventas Balss rakstīja par iecerēm Ventspils pilī likvidēt cietumu un iekārtot muzeju. Tomēr tās sāka īstenot tikai pēc 1983.gada, kad PSRS robežsardzes daļas atstāja pili.
Pils atjaunošanas gaitu var iedalīt divos posmos. Pirmais ir saistīts ar 1984.gadā uzsāktajiem atjaunošanas darbiem (vad. arhitekts Gunārs Erdmanis): 1985.gadā sāka pils arheoloģisko izpēti.
Otrais posms sākās 1994.gadā un turpinās joprojām – pils restaurācijas projektu izstrādā un vada projektēšanas birojs Konvents (vad. arhitekts Pēteris Blūms). Pils atjaunošanas un labiekārtošanas darbus finansē Ventspils pašvaldība. 2000.gada martā konkursā par muzeja iekārtošanu Livonijas ordeņa pils tornī un 1.stāvā uzvarēja J.Rozentāla Rīgas mākslas koledžas projekts. Sadarbībā ar Ventspils muzeja darbiniekiem tapa tolaik Latvijā pirmā digitālā ekspozīcija Dzīvā vēsture. 2001.gada septembrī tika atklāta Ventspils muzeja ekspozīcija.
2002.gada janvārī Ventspils muzejs pilnībā pārgāja uz jaunajām telpām – Livonijas ordeņa pili.
Livonijas ordeņa pils
Livonijas ordeņa pils, kurā kopš 2001.gada septembra izvietots Ventspils muzejs, ir senākā saglabājusies būve Ventspilī, celta 13.gs. otrajā pusē (rakstu avotos pirmo reizi minēta 1290.gadā).
Pils būvēta kā konventa tipa celtne ar iekšējo pagalmu, un to var uzskatīt par vecāko viduslaiku cietoksni Latvijā, kas tikpat kā nemainītā veidā saglabājis savu pirmatnējo apjomu.
Savukārt pils kapela ir vecākā saglabājusies baznīcas telpa Kurzemē. 13.–16.gs. pili izmantoja Livonijas ordeņa brāļi, tur darbojās evaņģēliski luteriskā baznīca (1706–1835), pareizticīgo baznīca (1845–1901), kā arī cietums (1832–1959). Pils tikusi izmantota dažādu administratīvu iestāžu un armijas daļu izvietošanai. Padomju armijas daļas pili atstāja 1983.gadā. 1997.gadā tika restaurētas pils fasādes un labiekārtota teritorija. Izpētes un restaurācijas gaitā zem vairākiem apmetuma slāņiem atklāti unikāli 15.–17.gs. sienu gleznojumu fragmenti, arheoloģiskajos izrakumos iegūtas daudzveidīgas liecības par pili un tās iedzīvotājiem.
Pils restaurācija turpinās. Pēc restaurācijas darbu pirmās kārtas pabeigšanas 2001.gada septembra sākumā atklāta Ventspils muzeja pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta pils, pilsētas, ostas un Ventspils novada vēsturei, un Latvijā vienīgā digitālā ekspozīcija Dzīvā vēsture. Ekspozīcija izvietota pils tornī (tā 5.stāvā atrodas arī telepanorāma) un pils 1.stāvā, kur skatāms grandiozs manteļskurstenis un mājvietu radis muzeja izglītības centrs ar interaktīvu nodarbību iespējām bērniem un jauniešiem.
Muzejā regulāri notiek mākslas un vēstures tēmām veltītas izstādes, koncerti un pilsētas kultūras dzīvi bagātinoši pasākumi.
Piejūras brīvdabas muzejs
Piejūras brīvdabas muzejs – Ventspils muzeja filiāle – ar toreizējās izpildkomitejas lēmumu dibināts 1954.gadā (Ventspils jūras zvejniecības brīvdabas muzejs). Tā izpētes zona – Baltijas jūras Kurzemes piekraste. Apmeklētājiem to atvēra 1962.gada 3.jūnijā. Muzeja tapšanā un pirmo eksponātu vākšanā lielu ieguldījumu deva pirmais muzeja direktors Andrejs Šulcs. Daļa ekspozīcijas izvietota brīvā dabā, daļa – 1970.gada 5.jūnijā atklātajā ekspozīcijas un mākslas izstāžu ēkā, kurā atrodas arī telpas muzeja krājuma glabāšanai. Muzeja krājums – vairāk nekā 20 000 priekšmetu – atspoguļo latviešu un lībiešu zvejnieku un zemnieku dzīvi. Lielākais no 600 muzeja ekspozīcijā apskatāmajiem priekšmetiem ir vējdzirnavas no Užavas pagasta Piņķiem (uz muzeju atceļojušas 20.gs. 70.gadu sākumā), bet mazākais – adata pludiņu piešūšanai pie tīkla. Liela daļa muzeja kolekcijas veidojusies 20.gs. 60. un 70.gados.
Piejūras brīvdabas muzejā iemīļota izklaide un reizē izziņas objekts ir mazbānītis, kuram izbūvēta 1,4 km gara šaursliežu līnijas kopija. Pirmā pasaules kara laikā šādu satiksmes līdzekli ierīkoja vācu karaspēks, un dzelzceļa līnija savienoja Ventspili ar jūrmalas zvejniekciemiem. Kopš 1964.gada viena no nelielā skaitā Vācijā ražotajām lokomotīvēm ir muzeja īpašums un, pateicoties ziedotāju atbalstam, priecē apmeklētājus. Brīvdabas ekspozīcijā izvietota arī muzeja enkuru kolekcija (vairāk kā 100 dažāda tipa enkuri), kuras vecākie eksponāti darināti 18.gs. 2002.gada vasarā enkuru kolekcija papildināta ar vairākiem iespaidīgiem eksponātiem. Muzejā tiek arī aktīvi svinēti gadskārtu ieražu svētki, un vasaras sezonā (no maija līdz 31.oktobrim) te savu amata prasmi demonstrē amatnieki – audēja, kalējs un podniece. …
