Dzimusi Dobelē, rakstveža ģimenē.
Rakstījusi recenzijas, kultūrfilozofiskās apceres un esejas.
Beigusi Latvijas Universitātes Romāņu filoloģijas nodaļu (1941).
1945. gada 8. maijā emigrējusi uz Zviedriju.
Lasījusi lekcijas par latviešu valodu un literatūru Stokholmas universitātē.
Sastādījusi latviešu jaunākās dzejas antoloģiju “Likteņi” (1942), mīlas dzejas antoloģiju “Paradīzes meklētāji” (1964) un vairākas dzejas izlases.
Dzejas motīvi
refleksijas par dzīves skaistumu un īslaicību,
par likteņa nolemtību un cilvēka stoicismu,
par mirkļa un mūžības pretstatu,
tieksme intensīvi izjust mirkļu vērtību;
tieksme pēc pilnības, uzsverot tuvību zemes lietām;
vientulības motīvi,
atziņa par nāvi kā vienīgās harmonijas iespējamību.
Pretstatu vienība: nāve un nemirstība, dvēsele un ārpasaule, cilvēks un Visums.…