Secinājumi
Revolūcijas sašķēla sabiedrību vairākās grupās, katrai grupai veidojās sava vērtību sistēma (Konservatīvisms, liberālisms, nacionālisms).
Konservatīvie uzskatīja, ka sabiedrībai būtu jāatgriežās pie vecajām vērtībām – kristīgās baznīcas un svētās monarha varas.
Liberālisma galvenā vērtība – cilvēka personības brīvība.
Nacionālisma galvenā vērtība – nācija.
Pārsvarā kultūrā valdīja romantisma noskaņas.
Romantisma galvenā vērtība – jaunas patiesības meklējumi.
Bīdermeijera virziena galvenā vērtība – noslēgšanās no pasaules mierīgā un ērtā dzīvē.
Romantisms un Bīdermeijera virziens ir pretstati. Romantisma darbos vienmēr jūtama tauksme un nemiers, bet bīdermeijera darbos - miers un mājīgums.
Secinājumi
Rūpnieciskā apvērsuma galvenā vērtība - sociālais taisnīgums.
Sākoties rūpnieciskajam apvērsumam strauji attīstijās rūpniecība, pilsētas veidoja strādnieku rajoni, par vērtību kļuva sociālais taisnīgums un radās reālisma virziens.
Sociālisti lielākoties cīnījās par strādnieku vietu sabiedrībā.
Savu stāvokli sabiedrībā vēlājās mainīt arī sievietes, taču tolaik viņām pat nebija vēlēšanu tiesību.
Mākslā rūpniecības apvērsuma norises atainoja reālisti, no kuriem izcilākie bijs Č.Dikenss, V.Igo un R.Blaumanis.
Reālistu kultūrvadonis – jūtās cēls censonis, kurš vēlas mainīt dzīvi, bet parasti saskarās ar skarbo dzīves patiesību.
…