Veselības ministrija ir tiešās pārvaldes vadošā (augstākā) iestāde veselības nozarē. Veselības nozare ietver sabiedrības veselības, veselības aprūpes, farmācijas un narkotiku legālās aprites apakšnozari.
2. Veselības ministrija (turpmāk — ministrija) ir tieši pakļauta veselības ministram
3. Ministrija ir augstākā iestāde ministra padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.
4. Ministrijai ir šādas funkcijas:
4.1. piedalīties valsts politikas izstrādāšanā veselības nozarē;
4.2. organizēt un koordinēt tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu īstenošanu veselības nozarē;
4.3. organizēt un koordinēt starptautisko sadarbību veselības nozarē;
4.4. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas
5. Lai nodrošinātu šo noteikumu 4.punktā minēto funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus:
5.1. izstrādā tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus veselības aprūpes, farmācijas un narkotiku legālās aprites apakšnozarē, kā arī epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības veicināšanas un atkarību izraisošo vielu kaitējuma samazināšanas jomā atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī atbilstoši savai kompetencei sagatavo attiecīgus priekšlikumus;
5.2. analizē, prognozē, veicina un pārrauga veselības nozares attīstību un sagatavo priekšlikumus par nozares vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības virzieniem;
5.3. nodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi par valsts budžeta pieprasījuma sastādīšanu un iesniegšanu, kā arī nodrošina budžeta izpildi un budžeta līdzekļu efektīvas un ekonomiskas izlietošanas kontroli;
5.4. nodrošina valsts budžeta programmu un apakšprogrammu finansēšanu atbilstoši kārtējā gada likumam par valsts budžetu;
5.5. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministra padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī ministrijas pārziņā esošajos valsts uzņēmumos;
5.6. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;
5.7. sekmē lietišķo pētījumu veikšanu un to rezultātu efektīvu izmantošanu veselības nozarē;
5.8. informē sabiedrību par valsts politiku veselības nozarē;
5.9. novērtē iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic finanšu, kvalitātes, izpildes novērtējuma un citus auditus ministrijā un ministra padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;
5.10. kontrolē valsts kapitāla daļu izmantošanu kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;
5.11. izdod administratīvos aktus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
5.12. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izsniedz speciālās atļaujas (licences) komercdarbības (uzņēmējdarbības) veikšanai;
5.13. veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.
6. Ministrijas kompetencē ir ar veselības nozari saistītie valsts pārvaldes jautājumi, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
7. Ministrija ir tiesīga :
7.1. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;
7.2. atbilstoši tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem veikt ministrijā un organizēt ministra pakļautībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs nepieciešamās strukturālās un funkcionālās pārmaiņas;
7.3. izdot ministra padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm saistošus tiesību aktus, ciktāl likumos vai Ministru kabineta normatīvajos aktos nav noteikts citādi;
7.4. piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos un slēgt starptautiskos starpresoru līgumus;
7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
III. Ministrijas struktūra :
8. Ministrijas darbu vada ministrs. Ministrs ir atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību.
9. Ministrs apstiprina ministrijas reglamentu.
10. Ministrs ir tiesīgs:
10.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju;
10.2. izdot ministra padotībā esošo iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem saistošus tiesību aktus, ciktāl likumos vai Ministru kabineta normatīvajos aktos nav noteikts citādi;
10.3. izveidot komisijas un darba grupas;
10.4. saskaņā ar attiecīgu pilnvarojumu noslēgt starptautiskus līgumus;
Uldis Līkops
Valsts sekretārs
12. Ministrijas valsts sekretārs:
12.1. vada ministrijas administratīvo darbu;
12.2. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;
12.3. izdod ministra padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm saistošus pārvaldes lēmumus un iekšējos normatīvos aktus, ciktāl likumos vai Ministru kabineta normatīvajos aktos nav noteikts citādi;
12.4. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;
12.5. pēc saskaņošanas ar ministru un Valsts civildienesta pārvaldi nosaka ministrijas ierēdņu amatus un apstiprina ministrijas personāla sarakstu;
13. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. Valsts sekretāra vietnieku kompetenci nosaka ministrijas reglamentā un ierēdņa amata aprakstā.
14. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti un patstāvīgās nodaļas. Departamentos ir nodaļas. Departamentu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.
15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ministrijas un departamenta reglamentā un ierēdņa amata aprakstā.
16. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītāja kompetenci nosaka ministrijas un nodaļas reglamentā un ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.
IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un ministrijas darbības pārskati :
17. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
18. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu prettiesiskos lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.
19. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. Citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai amatpersonas faktisko rīcību var apstrīdēt valsts sekretāram, ja likumos vai Ministru kabineta normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
…
