Lapkājvēži
Lapkājvēži ir sīki, dažus milimetrus, retāk dažus centimetrus gari vēži. Dzīvo galvenokārt stāvošos saldūdeņos, retāk upēs un jūrā. Šajā vežveidīgo kārtā zināmas apmēram 700 sugas. Latvijā konstatētas 87 sugas. Nozīmīgākie kārtas pārstāvji ir kladoceras (Cladocera), kurām ir liela ekoloģiska nozīme. Daudzas no tām ezeros un dīķos savairojas masveidā un ir nozīmīga zivju mazuļu un planktonēdāju zivju barība. Kladoceras izmanto arī kā bioindikatorus ūdens piesārņojuma noteikšanai. Latvijā konstatētas 83 kladoceru sugas. Bieži sastopamas dafnijas jeb ūdensblusas (Daphnia), kuras bieži sastopamas dīķos, kur tās mākslīgi audzē karpu u. c. saimnieciski vērtīgu zivju mazuļu barošanai.
Airkājvēži
Airkājvēži lielākoties ir sīki, planktoniski vēži. Daudzi šīs kārtas pārstāvji ir parazīti (parazitē uz dažādiem dzīvniekiem, galvenokārt uz zivīm). Latvijā nozīmīgs zivju parazīts ir karpu lernejs (Lernaea cyprinacea). Saldūdeņos sastopamas arī vairākas ciklopu sugas (Cyclops spp.), kas ir cilvēka parazīta – Platā lenteņa – starpsaimnieki. Airkājvēži dzīvo gan saldūdeņos, gan jūrās, nereti sastādot būtisku planktona daļu. Kārtā zināmas ~6000 sugas. Latvijā konstatētas vairāk nekā 50 airkāju sugas.…
