Sv.Jura baznīca izveidojās, apvienojot kapelu un Zobeņbrāļu ordeņa pils sapulču zāli, kas palika pāri pēc 1297.g. izpostītās Zonbenbrāļu, vēlākā Livonijas ordeņa pils. Pēc Reformācijas šo baznīcu slēdza. Bet tagadējo veidolu ēka ieguva ap 17.gs
Sv.Jura baznīca saglabājusies kā vistīrākais un vienīgais romānikas stila arhitektūras piemineklis Rīgā - mazi pāra lodziņi, ieapaļa arka, biezas mūra sienas kā cietoksnim.
17. – 18. gs. Visās bijušās Konventa ēkās notika būtiskas pārbūves, lai pielāgotu tās jaunajām prasībām. Baznīcai aizmūrēja vidusaļas logus un durvis, iebūvēja četrus starpstāvus.
Rīgas Doms
Romānikas formas saskatāmas arī Latvijas izcilākajā šā laika piemineklī – Sv. Marijas katedrāles jeb Rīgas Doma altāra daļā.
Rīgas Doma pamatakmens ir likts svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā 1211. gada 25. jūlijā.
Būvniecības gaitā, ap 13. gadsimta 20. gadiem romānikas konstruktīvā sistēma aizstāta ar gotisko, kaļķakmens bluķi ar ķieģeļiem.
1524. gadā baznīca smagi cieta t.s. svētbilžu grautiņos - luterāņu pūlis iebruka Rīgas baznīcās, tās izdemolējot.
1547. gadā Rīgas iekšpilsētā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega Doma torņa smaile.
1856. gadā tika pārbūvēta vecā galvenā portāla priekštelpa, ap ēku tika nojauktas daudzas piebūves. 1884. gadā vācu ērģeļbūves firma “E.F.Walker&Co” baznīcā iebūvēja slavenās Doma ērģeles, kas tolaik bija lielākās pasaulē - 6768 koka un metāla stabules.
Laikā no 1959. gada līdz 1962. gadam Doms tika pielāgots koncertzāles vajadzībām: veikts ērģeļu kapitālais remonts, tika demontēts altāris un ievietoti krēsli ar skatu uz ērģelēm.
989.-1990. gados pie baznīcas sienas izveidoja plašu padziļinājumu, norokot ap 3 m biezo gadsimtos uzkrāto kultūrslāni, kas ļauj uztvert Doma baznīcas sākotnējos apjomus un redzēt XIII gs. būvētos pamatus.
2005. gadā Rīgas Domu iekļāva Pasaules pieminekļu fonda 2006. gada 100 apdraudētāko objektu sarakstā.…
