Vielas magnētiskās īpašības
No vielas magnētiskajām īpašībām ir atkarīgs, cik lielā mērā un kā viela var ietekmēt strāvas magnētiskā lauka indukciju.
Vielas magnētiskās īpašības nosaka tās atomu elektronu orbitālie magnētiskie momenti un elektronu spinu magnētiskie momenti.
Magnētiskais moments ir lielums, kas raksturo strāvas kontūra vai magnētiķa magnetizāciju un ir vienāds ar kontūrā plūstošās strāvas stipruma un kontūrā ietvertā laukuma reizinājumu.
Ja magnētiskajā laukā ienes kontūru, pa kuru plūst strāva, un kontūrs var brīvi griezties, tas orientējas un ieņem stabilu līdzsvara stāvokli. Lai kontūru izvirzītu par zināmu leņķi no līdzsvara stāvokļa, tam jāpieliek noteikts spēka moments. Kontūra raksturošanai izdevīgi lietot vektoru, ko sauc par strāvas kontūra magnētisko momentu.
Paramagnētiķi
Vielas, kuras ārējā magnētiskajā laukā magnetizējas tā virzienā. Paramagnētiķus magnēti pievelk.
Tie nedaudz pastiprina ārējo magnētisko lauku, µ ir nedaudz lielāka par 1 (piem., platīnam µ = 1,00025)
Metāli, piem., Al, Pt, Na, K. Daudzas gāzes, piem., skābeklis.
Diamagnētiķi
Vielas, kuras ārējā magnētiskajā laukā magnetizējas pretēji ārējā lauka virzienam. Diamagnētiķus magnēts atgrūž.
Tie nedaudz pavājina ārējo magnētisko lauku, to it kā stumjot no sevis ārā. µ ir nedaudz mazāka par 1.
Metāli, piem., Pb, Cu, Hg, Ag. Izteikti dielektriķi, piem., stikls, tīrs ūdens, gumija, koks, plastmasa. Daudzas gāzes, piem., ūdeņradis, hēlijs, slāpeklis.…
