Fibonači skaitļi ārpus matemātikas
Dabā
Secīgu Fibonači skaitļu pāri vai pat trīs secīgi Fibonači skaitļi nereti ir novērojami dabā. Zinātnieki ir izveidojuši matemātiskus modeļus, ar kuru palīdzību tiek mēģināts izskaidrot Fibonači skaitļu parādīšanos dabā.[2][3][4] Tiesa, dažreiz apgalvojumi par zelta griezuma un Fibonači skaitļu parādīšanos dabā ir pārsteidzīgi.[5] Piemēram, nereti tiek apgalvots, ka secīgu falangu (pirksta kaulu) garumu attiecība cilvēka plaukstā atbilst zelta griezumam vai secīgiem Fibonači skaitļiem.[6][7] Pirmais šādu apgalvojumu 1973. gadā izteicis roku ķirurģijas speciālists Viljams Litlers (William Littler).[8] Vēlākos pētījumos gan šis apgalvojums nav apstiprinājies.[9][10][11]
Secīgu Fibonači skaitļu pāri (spirāļu skaits)
Fibonači skaitļi ļoti bieži ir novērojami dažādu dabā sastopamu spirāļu parametros. Šādas spirāles ir redzamas, piemēram, čiekuriem, saulespuķēm un ananāsiem, un tās sauc par Fermā spirālēm (nejaukt ar Fibonači spirāli).[12] Parasti šo spirāļu skaits pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam atbilst diviem secīgiem Fibonači skaitļiem.[13] Šīs parādības izskaidrošanai zinātnieki ir izveidojuši matemātiskus modeļus.[2][3][4]
Vēl viena Fibonači skaitļu izpausme ir pamanāma auga stumbra stakļu skaitā tā augšanas laikā. Ideālais gadījums ir sneezewort stiebri un ziedi. Katrs jaunais zariņš izaug no stakles un rada jaunus zarus. Ja tiek aplūkoti vecie un jaunie zari vienlaicīgi, katrā no horizontālajām plaknēm var pamanīt Fibonači skaitli. (Avots: The Divine Proportion, by H. E. Huntley /H.Е.Hantlijs, "Dievišķā proporcija"/ (New York: Dover, 1970) p. 163.). Zelta skaitļi atkal iekrīt acīs, kad tiek pētītas kurvjziežu dzimtas augu ziedkopas:
1)Īriss - 3 lapiņas,
2) Prīmula - 5 lapiņas,
3)Vībotņlapu ambrozija – 13 lapiņas,
4)Parastā pīpene – 34 lapiņas,
5) Astra – 55 un 89 lapiņas.
Ziedu skaits un izvietojums tā vai cita kurvjziežu pārstāvja galviņā – tas ir brīnišķīgs dabā atrodamo zelta skaitļu piemērs. Mēs meklējam likumus, kas bija spēkā pagātnē un, tātad, visticamāk, turpinās darboties arī nākotnē. Fibonači virkne, šķiet, ir šāds likums.
Daudzi ir mēģinājuši uzminēt Gizas piramīdas noslēpumus. Atšķirībā no citām Ēģiptes piramīdām, tā nav kapenes, bet drīzāk gan neatrisināma skaitļu kombināciju mīkla. Brīnišķīgās piramīdas arhitektu izgudrošanas spējas, meistarība, laiks un darbs, ko tie ieguldījuši mūžīgā simbola radīšanā, norāda uz šī sūtījuma, ko viņi ir vēlējušies atstāt nākamajām paaudzēm, ārkārtīgo svarīgumu. Viņi dzīvoja laikmetā pirms rakstības un hieroglifiem un simboli bija vienīgais atklājumu pieraksta veids. Gizas piramīdas ģeometriski-matemātisko noslēpumu, kas tik ilgi cilvēcei ir bijusi mīkla, atslēgu Hērodotam patiesībā pastāstīja tempļa priesteri, kas viņam paziņoja, ka piramīda ir uzcelta tādā veidā, ka katras tās šķautnes laukums ir vienāds ar tās augstuma kvadrātu.
Trīsstūra laukums: 356 x 440 / 2 = 78320
Kvadrāta laukums: 280 x 280 = 78400
Gizas piramīdas šķautnes garums ir 783.3 pēdas (238.7 m), piramīdas augstums – 484.4 pēdas (147.6 m). Šķautnes garums, izdalīts ar augstumu, rezultātā dod attiecību Ф=1.618. Augstums 484.4 pēdas atbilst 5813 collām (5-8-13) – tie ir Fibonači virknes skaitļi. Šie interesantie novērojumi saka priekšā, ka piramīdas konstrukcija ir balstīta proporcijā Ф=1,618. Mūsdienu zinātnieki sliecas uz izskaidrojumu, ka senie ēģiptieši to ir uzbūvējuši ar vienu vienīgu mērķi – nodot tālāk zināšanas, kuras viņi vēlējās saglabāt nākamajām paaudzēm. Gizas piramīdas intensīva izpēte parādīja tā laika plašas matemātikas un astroloģijas zināšanas. Visās piramīdas iekšējās un ārējās proporcijās skaitlim 1.618 ir ierādīta galvenā loma.…
