Zemnieku skaits un loma viduslaiku sabiedrībā
Zemnieki sastādīja ~ 90% no viduslaiku Eiropas iedzīvotāju skaita. Līdzīgi kā bruņinieka dēlam bija jākļūst par bruņinieku, arī zemnieka dēlam bija jākļūst par zemnieku. Tomēr viņu loma sabiedrībā nebija viennozīmīga. No vienas puses zemnieki bija trešās (zemākās) kārtas pārstāvji. Bruņinieki nicināja zemniekus un uzskatīja tos par neizglītotu vientiešu baru.
Tomēr, saskaņā ar viduslaiku uzskatiem ,kārtas bija nepieciešamas viena otrai:
garīdznieki rūpējās par dvēselēm,
bruņinieki aizsargāja,
zemnieki baroja visus pārējos.
Zemnieka māja
Zemnieki dzīvoja koka mājās (dienvidos, kur koks bija maz, mājas cēla no akmeņiem) , kurās bija viena vai divas telpas. Jumti parasti bija no salmiem (bada gados ziemā tos izmantoja kā barību mājlopiem), un sienas noklātas ar māliem. Grīdas bija piemīdīta zeme klons. Ziemā logus aizsedza ar auduma strēmeli vai aizbāza ar salmiem (stikls tika izmantots tikai baznīcās un bagātu kungu muižās). Mājām parasti nebija skursteņa. Dūmi no pavarda izplūda caur apraugu jumtā. Vienīgās mēbeles (ja tādas vispār bija) bija ķebļi, galds, gultas un, iespējams, kāda lāde. Bieži vien dzimtcilvēki dzīvoja mājā kopā ar vistām vai cūkām.
Zemnieki zaudē zemi
Viduslaikos dižciltīgi bieži izraisīja karus un iesauca karaspēkā arī zemniekus. Sagatavot visu karagājienam nepieciešamo vajadzēja pašam zemniekam par saviem līdzekļiem. Uzbrukuma laikā ienaidnieki dedzināja ciemus, izmīdīja sējumus un aizdzina lopus. Atriezies no karagājiena zemnieks bieži vien atrada savu saimniecību pilnīgi izpostītu. Viņš bija spiests pārdot savu zemes gabalu dižciltīgajam kaimiņam.
Zemnieks , ko apspieda spēcīgie kaimiņi , bija spiests lūgt viņiem “aizsardzību”, bet šī “aizsardzība” zemniekiem dārgi maksāja, jo viņa zemes gabals kļuva par “aizstāvēja” īpašumu.
Nabadzībā nonākušais zemnieks aizņēmās no bagātā kaimiņa, ja trūcīgais nevarēja laikā samaksāt parādu, viņš bija spiests atdot bagātajam kaimiņam savu zemes gabalu.…
