Zenta Mauriņa

Dzimusi 15. decembrī Vidzemē –Lejasciemā.
Pus gada vecumā ģimene pārceļas uz Grobiņu.
1903. gadā Zenta izslimo bērnu trieku, kļūst invalīde
Tēvs, mediķis būdams, smagi pārdzīvo meitas slimību. Divas reizes viņš Zentu ved uz Vāciju pie ārstiem. Astoņu gadu vecumā meiteni operē, bet palīdzēt neizdodas.
Tēvs pats māca meitai latviešu valodu.
Ar mājskolotāju palīdzību apgūst krievu un vācu valodu un citus mācību priekšmetus.
1913.- 1915. gadam mācās Liepājas Krievu ģimnāzijā.
Ģimnāzijas laikā sākas aizraušanās ar F. Dostojevska daiļradi
Skolu beidz ar zelta medaļu.
Iestājas LU un no 1922.-1923. gadam studē filozofiju.
1923-1927 mācās Baltu filoloģijas nodaļa.
1927. gadā Rainis iekārto viņu Pedagoģiskajā institūtā par pasniedzēju. Tur rakstniece nostrādā vienu gadu.
1938. gadā aizstāv doktora disertāciju par tēmu ”Friča Bārdas pasaules uzskats”
Z. Mauriņa kļūst par pirmo sievieti doktori.
1938. gadā kopā ar K. Raudivi ceļo uz Somiju, uzstājas ar lekcijām vācu valodā. Šī ceļojuma rezultātā top darbs ”Ziemeļu tēmas un variācijas”.
1939. gadā mirst rakstnieces tēvs.…