Izveidošanās vēsture
Sirreālisms – (surrealite – nereāls, pāri realitātei stāvošs) – virziens literatūrā un mākslā 20.gs. 20., 30.gados.
Mākslā - 1924.gadā.
Balstoties uz Zigmunda Freida atzinumiem par zemapziņas nozīmi cilvēka rakstura izpratnē.
Pārstāvji mēģināja attēlot nekontrolētās domas gaitu.
Mērķis: notvert irracionālo un nekontrolējamo ar asociatīvu domāšanas procesu starpniecību un ar sapņu un zemapziņas psihoanalītiskiem pētījumiem.
Sirreālisms tēlotājā mākslā attīstījās 2 virzienos:
1.Figurālais (reprezentatīvais) sirreālisms– novirziens, kurā precīzi tika attēlotas dabiskas formas/ķermeņi, taču izmainītā veidā (atdalītas daļas, nedabiski izliekumi (izmežģījumi), ar mutācijām, situācijas tālas no reālas dzīves).(P., S.Dalī)
2.Abstraktais sirreālisms, kurā sirreālismam raksturīgās iezīmes tika panāktas ar kubisma un abstrakcionisma līdzekļiem, gan arī ar jaunām tehnikām. Īsumā- mākslinieki noraidīja reālas lietu formas un deva priekšroku vizuālajai un emocionālajai parādību uztverei.…