Ievads
Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki. Ar retiem izņēmumiem zivis apdzīvo visus zemeslodes ūdensbaseinus, tās pielāgojušās visdažādākajiem ūdens vides apstākļiem no ekvatora līdz poliem, no okeānu dzīlēm un apakšzemes ūdeņiem līdz pat augstu kalnu avotiem. Pie zivju virsklases pieder ārkārtīgi daudz formu: recento zivju vien ir virs 20 tūkstošiem sugu.
Zivis (arī apaļmutniekus) pēta zooloģijas apakšnozare – ihtioloģija. Izmirušās zivis pēta paleoihtioloģija.
Zivju uzbūve pielāgota aktīvam, kustīgam dzīves veidam ūdenī, aktīvai barības satveršanai ar kožamiem žokļiem.
Zivis elpo ar žaunām, kas atrodas uz žaunu loku ārējām malām, žaunu loki sadalīti kustīgi savienotos posmos.
Peldēšanā galvenā nozīme parasti ir astes nodalījuma sāniskām kustībām.
Ķermenis vairumam zivju klāts zvīņām, ir īsti zobi; pāra ekstremitātes - krūšu un vēdera spuras regulē kustību, nepāra spuras funkcionē kā stabilizatori.
Bez labi attīstītiem ožas, redzes un līdzsvara-dzirdes maņu orgāniem ir, tāpat kā apaļmutniekiem, arī sānu līnijas maņu orgāni, kas attīstījušies ādā.
Asinsrites loks vairumam zivju viens, ar nesajauktām asinīm.
Sirdī ir tikai venozas asinis.
Skelets skrimšļa vai kaula.
Galvaskauss sastāv no nekustīgi ar mugurkaulu savienotas galvaskausa kapsulas un viscerālā skeleta, kas savukārt sastāv no kopā ar galvaskausu savienotiem skeleta lokiem, kuri balsta žokļu aparātu un žaunu aparātu.
Pasaulē ir 20000-30000 zivju sugu, ~560 dzimtas, 54 kārtas. Latvijā zināmas ~80 sugu, 32 dzimtas, 12 kārtas.
…