Žorža Kivjē katastrofu teorija

Pirmo organismu rašanās.
Pēc Kivjē teorijas esot bijusi vesela virkne dažādu
katastrofu, kas iznīcinājušas dzīvnieku un augu
populācijas. Viena no šādām katastrofām bijusi
Noasa laika grēku plūdi. Ž. Kivjē uzskatīja, ka pēc
katras katastrofas (visbiežāk- plūdiem) ir radusies
kāda noteikta fauna. Pēc katastrofām esot sekojis
miera periods, kura laikā Dievs esot apdēstījis Zemi
ar jaunām un uzlabotām sugām.
Šo teorēmu Kivjē mēģināja pierādīt 1813. gadā savā
esejā “Pasaules rašanās teorija”(Theory of a earth).

Pārmaiņas dzīvās dabas attīstībā.
Kivjē uzskatīja, ka dzīvās dabas izmaiņas rada notiekošās katastrofas. Pēc šīm katastrofām Dievs esot radījis jaunas un uzlabotas sugas. Salīdzinot atrastās kaulu paliekas, Kivjē secināja, ka pēc sen izmirušu dzīvo būtņu līdzības vēlāk ir radušies piem. degunradži, nīlzirgi, lamantīni utt. Salīdzinot to iekšējo orgānu un kaulu uzbūves, Kivjē atrada daudz līdzību.
Pēc katras katastrofas esot radušās jaunas un uzlabotas sugas. Kivjē ir veicis vairākus pētījumus par gliemjiem(1792) un zivīm(1801) salīdzinot to fosilās atliekas ar sugām, kādas ir mūsdienās. Viņš uzskatīja, ka organisms ir funkcionāls veselums un jebkādas izmaiņas spēj iznīcināt tā trauslo līdzsvaru. Šī argumenta pierādījumam kalpo fosilie atradumi, kurus izpētot ir redzams, ka mainoties dabas apstākļiem, klimatam, organismi ir pamazām pārveidojušies.…