Zviedrijas pašvaldības sistēmu raksturojums

Pašvaldību darbība
Reģionu padomi ievēlē tiešās un universālās vēlēšanās, tā savāc nodokļus un ievēlē reģiona izpildkomiteju;
pašvaldību principi ir iekļauti Zviedrijas Konstitūcijā, lai arī pašvaldību uzdevumi Konstitūcijā nav noteikti;
pašvaldību darbību kontrolē parlamenta ombudsmenis (likuma pārstāvis) un citi valsts ombudsmeņi;
vidēji vienā vietējā pašvaldībā dzīvo ap 30 tūkst. Iedzīvotāji;
aptuveni 12 vietējās pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir zem 5000 cilvēku;
vietējās pašvaldības nav pakļautas apgabalu pašvaldībām;
lēņu (apgabalu pašvaldību) galvenais uzdevums ir veselības aprūpe, to kompetencē ietilpst:
kultūras iestādes;
publiskais transports;
reģionu attīstības pasākumu īstenošana.
Zviedrijā ir tendence samazināt detalizētu regulēšanu;
pašvaldību lēmējvara pieder proporcionālās vēlēšanās iedzīvotāju ievēlētām padomēm;
izpildvara pieder izpildu valdei, kuru ievēlē padome;
pašvaldību deputātus ievēlē uz 4 gadiem septembrī vienā dienā un vietā- vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām;
jau vairākus gadus Zviedrijā darbojas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma, kur galvenie maksātāji ir lielo pilsētu pašvaldības, bet saņēmēji ir valsts ziemeļu daļas pašvaldības;
Vietējo pašvaldību (komūnu) ieņēmu avots ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kuru likmi nosaka pašvaldības padome, bet administrēšanu veic valsts;
Komūnu izdevumu struktūra:
veco ļaužu aprūpei;
bērnu aprūpei;
izglītībai;
kultūra;
pārvalde
tehniskie pakalpojumi u.c. Izdevumi.
90% no apgabalu pašvaldību izdevumiem sastāda izdevumi veselības aprūpei.…