Sabiedrības attīstības perspektīvas sevī ietver jaunās paaudzes harmonisku izglītošanu un pašattīstību. Pusaudžu dzīves un attīstības ārējos apstākļus raksturo saskarsmes ar pieaugušajiem paplašināšanās. Tanī pat laikā, ja jaunajā skolas vecumā saskarsmē galveno lomu ieņem pieaugušais, tad pusaudža gados tā būtiski nosliecas vienaudžu pusē. Pieredze mācībās, ar draugiem, sāk sacensties ar vecāku ietekmi. Nozīmīga vieta tiek ierādīta sociālai pieņemšanai, bērna reputācija citu acīs kļūst par svarīgu pašcieņas vai trauksmes avotu.
Ikdienā, strādājot skolā, bieži nākas saskarties ar pusaudžu problēmām. Ir skolnieki, ar kuriem strādāt un veidot saskarsmi ir viegli vai nedaudz sarežģītāk, taču ir skolēni, kuri sagādā galvenokārt problēmas.
Pusaudži nobriestot pieaug fiziski un izaugot ne vienmēr vienlīdz ātri apgūst sociālās normas. Viņu uzvedība galvenokārt ir bērnišķīga un apkārtējo noteiktās normas tiek uzņemtas kā piespiedu, neizprotot to patieso nozīmi. Saskarsmei kļūstot par vienu no galvenajiem darbības veidiem, būtisks kļūst savstarpējās uzticēšanās un sapratnes kritērijs. Īpaši jūtams tas ir 10 klasēs, kas tiek komplektētas no jauna, skolniekiem no pamatskolas pārejot uz citu skolu.
Cilvēka veidošanās pašreizējos apstākļos ir daudz sarežģītāka nekā tas bija vēl pavisam nesenā pagātnē. Ikvienā dzīves mirklī viņš tiek audzināts un ietekmēts. To apzināti vai neapzināti veic institūcijas: ģimene, skola, draugi, masu komunikācijas līdzekļi u.c. Pār jaunu cilvēku gāžas vesela gūzma personību ietekmējoši faktoru. Bieži vien šī audzināšana ir ar apzinātu mērķi, taču dažreiz tā norit pilnīgi neprognozējami. Subkultūra, iela kļūst par nozīmīgu konkurējošu audzināšanas faktoru skolas audzināšanai, jo tā neprasa gribas piepūli, nav jācīnās ar vainas apziņu, sirdsapziņas pārmetumiem.…
