19.-20.gs. teorijas pedagoģijā un to ietekme uz izglītības iestāžu darbību

“Lai mēs savu pienākumu pret mūsu nākamo paaudzi izpildītu, tad mums jāatrisina jautājumi: kādi ir mūsu laiku audzināšanas mērķi, kādi līdzekļi tos sasniegt, kuri no tiem labākie utt. Atbildes uz šiem jautājumiem dodami dabūjam vispārīgo jeb teorētisko pedagoģiju.”
(Dēķēns K. “Rokasgrāmata pedagoģijā”).

Šajā darbā es aplūkošu 19.gs. -20.gs ievērojamākās pedagoģiskās teorijas Eiropā, un to ietekmi uz pedagoģiskās domas attīstību Latvijā šajā pašā periodā.
Teritoriāl Latvijas atrašanās starp rietumiem un austrumiem ir sekmējusi pedagoģisko teoriju ietekmi gan no Rietumeiropas – pārsvarā vācu pedagogu, gan krievu pedagogu uzskatu ietekmi uz pedagoģiskās domas attīstību Latvijā. To ietekmēja arī politiskā situācija – Latvijas atrašanās cariskās Krievijas impērijā, PSRS okupācija, fašistiskās Vācijas okupācija. Tāpēc mēģināšu rast izpratni par to, kā Latvijas pedagoģijas attīstība ir ietekmējusies no Rietumeiropas un Krievijas ievērojamākiem pedagogiem, kā arī aplūkošu latviešu pedagogu un kultūras darbinieku uzskatus, devumu izglītības attīstībā.
Pētījuma priekšmets: pedagoģijas teorijas 19.gs. – 20.gs.
Pētījuma objekts: pedagoģijas vēsture.
Mērķis:
1.pētīt literatūras avotus par pedagoģijas teorijām 19.gs.- 20.gs.;
2.analizēt literatūras avotus;
3.pierādīt pedagoģijas teoriju ietekmi uz izglītības iestāžu darbību.
Hipotēze: Ja 19. – 20. gs. radās pedagoģiskās teorijas, tad tās atstāja ietekmi uz izglītības iestāžu attīstību.…