Nobeigums
Uz jautājumu kāda bija 1905. gada revolūcijas nozīme, katram viedoklis paliks savādāks. Nobeigumā man ir īsi jāapkopo, ko es esmu ieguvusi, rakstot šo darbu, un kas man likās pats svarīgākais. Šeit es nerakstīšu par revolūcijas sekām, jo tās tika apskatītas jau tieši sekām paredzētajā nodaļā.
Kurš, gan teiktu, ka ir kaut ko zaudējis? Meklējot un apgūstot informāciju par 1905. gada revolūciju, es noteikti esmu ieguvusi, tagad daudz labāk orientējoties un izprotot šo laika posmu latviešu dzīvē. Revolūcijas cēloņi bija meklējami daudz agrāk, tāpēc man nācās izdzīvot kopā ar tālaika latviešiem gandrīz pusgadsimtu. Ja pirms tam, mans viedoklis bija vairāk neitrāls, šajā jautājumā, tad tagad es noteikti novērtēju to cilvēku izlietās asinis, kas par mūsu zemi ir tās lējuši, un ikkatram, kas ielicis daļu no sevis brīvības gūšanā, mums būtu jāpateicas. Un tas jau vairs nav tik svarīgi, vai tas tika darīts 1905., 1918. vai 1991. gadā, visiem mērķis bija viens.
Tikai šis 1905. gads manā uztverē ir laiks, kad viss aizsākās. Kā jau pieminējuši gan vēsturnieki, gan rakstnieks un dzejnieks J. Akuraters, un noteikti viņam piekrītu es, un vēl daudzi, ka tajās smagajās dienās latviešu tauta sāka apzināties sevi un veidoties par tiešām spēcīgu tautu. Ne vienai citai tautai brīvība nav maksājusi tik dārgi un nav bijusi jāizcīna tik daudzas reizes kā mums. Šī laika notikumi gan, protams, skāra arī pašus krievus, igauņus, somus un citas tautas. Tāpat var pateikties tiem latviešiem, kas bēgdami uz citām valstīm ir tur ienesuši latviešu vārdu, tradīcijas, literatūru un daļiņu tautas dvēseles.
Kopumā varu vien piebilst, ka 1905. gada revolūcija noteikti mūs ir stiprinājusi un norūdījusi. Un, ka tas ir viens no ļoti nozīmīgajiem latviešu vēstures periodiem, ko esmu vēlējusies izpētīt, kā dēļ varu sevi šodien saukt par latvieti.
…
