20.gadsimta militārpolitiskās krīzes

Vācijas jautājums
Pēc Otrā pasaules kara Vācijas pilsētas bija izpostītas un visa valsts sadalīta četrās okupācijas zonās. Arī galvaspilsēta – Berlīne bija sadalīta šādās pat okupācijas zonās. Vācijas okupācijas zonas izveidoja četras lielvaras – ASV, Francija, Lielbritānija un PSRS.
Vācijas okupēto zonu neapvienošana vienotā valstī noteikti draudēja ar nopietnām problēmām un krīzes situācijām nākotnē.
1949. gadā jau bija izveidotas divas jaunas vienas nācijas valstis, kas būtiski atšķīrās pēc politiskās sistēmas. Tātad Vācijas Federatīvā Republika tika izveidota no trim Rietumu valstu okupācijas zonām.
“Vācieši un trīs okupētājvalstis izstrādāja jaunu konstitūciju Vācijas Federatīvajai Republikai. .. 1949.g. augustā notika pirmā bundestāga – federālā parlamenta apakšnama – vēlēšanas.” [2, 84]
Bet Vācijas Demokrātiskā Republika tika izveidota PSRS okupācijas zonā, tas noteikti bija kā atbildes gājiens reaģējot uz Rietumvalstu spertajiem soļiem. Tā 1949.g. oktobrī tika izveidota VDR, kas Vācijas sadalīšanu padarīja par acīmredzamu faktu.
Šī bija ļoti liela traģēdija ne tikai iepriekš realizētai nacionālistiskai politikai, bet arī gandrīz visiem vāciešiem, jo daudzas ģimenes tika izšķirtas un jebkādi kontakti izšķirto ģimenes locekļu starpā ilgi nebija iespējami.
Pirmais VFR kanclers bija Konrads Adenauers, viņš sāka veidot jaunās valsts identitāti. “Vācijas Federatīvā Republika sāka veidot pati savu politisko identitāti, kas vērsta uz Rietumiem. Jaunā VFR bija demilitarizēta un decentralizēta valsts, kurā ietilpa desmit apgabali un Rietumberlīne, kas bija ar īpašu statusu.” [4, 802]
Kopumā VFR bija trīs noteicošās partijas; Kristīgo Demokrātu Savienība, Sociāldemokrātu partija un Brīvo Demokrātu partija. Kristīgo Demokrātu Savienība VFR dominēja ilgu laiku, tā dominēja, kad VFR kanclera amatā bija tās līderis – K. Adenauers (1949.-1963.). Nekad neatmetot ideju par Vācijas pārveidošanu un atjaunošanu K. Adenauers strādāja, lai Vāciju integrētu Rietumeiropas savienībās.

…