NOBEIGUMS.
Dzīvās dabas daudzveidība ir pārsteidzoša un unikāla, to arī pierāda šis projeksts par abiniekiem. Tas arī pierādīja cik maz es zinu par to, un nezināšana par šiem dzīvniekiem var nepiedodamā kārtā novest līdz bailēm un naidam pret tiem. „Neviens pats no viņiem nav kaitīgs, it neviens neko ļaunu nevar nodarīt... Saprātīgais dārznieks gan saudzē un kopj krupjus, anglis pat pērk viņus simtiem, lai savu dārzu iztīrītu no dažādiem kaitīgiem kukaiņiem, bet rupjas dabas ļaudis vai vismaz cilvēks bez zināšanām sit šo „nejauko” kustoni, kur tik tam tiek klāt. ” tā rakstīja Alfrēds Brēms savā grāmatā „Dzīvnieku valsts”.
Visi abinieki cilvēki ir noderīgi vispirms ar to, ka apēd daudzus kaitīgus bezmugurkaulniekus, gliemjus, kukaiņus un to kāpurus, starp tiem odus, kas bojā lauksaimniecības un meža kultūras vai izplata cilvēka un mājdzīvnieku slimības. Parastā varde diennaktī vidēji apēd 6 kaitīgus bezmugurkaulniekus. Uz vienu ha dzīvojošās simts vardes vasaras periodā iznīcina vairāk nekā 100 000 kaitēkļu.
Abinieki sastāda arī ievērojamu daļu no dažu kažokzvēru (ūdeļu, sesku, u.c) vasaras barības; ūdri barojas ar vardēm barojas arī ziemā. Olas, kurkulēnus un sugu pieaugušos īpatņus, kas dzīvo galvenokārt ūdenī, intensīvi ēd daudzas rūpnieciskās zivis, pīles, gārņi un citi putni.
Lai pilnīgāk izprastu visu abinieku nozīmi dabā, vēl tie ir daudz jāpēta un jāizzina.
…