Lai uzņēmums spētu veiksmīgi darboties, neatkarīgi no nozares specifikas, kurā tas darbojas, nepieciešams plānot tā darbību. Par plānošanas nepieciešamību jebkurā uzņēmumā, liecina gan zinātnieku pētījumi, gan uzņēmēju praktiskā pieredze.
Plānošanas nepieciešamību uzņēmumā nosaka aizvien pieaugošā konkurence, kā arī risks, kas saistās ar ilgtermiņa ieguldījumiem uzņēmumā. (Dobele A., 1999.)
Ražošanas plāns tiek definēts šādi: „ražošanas plāns ir taktisko plānu izstrādes kopums, kas tiek izstrādāts vadoties no ražošanas uzņēmuma izvirzītā kopējā mērķa, ietverot gan kopējos biznesa mērķus, mērķus, kas attiecas uz pārdošanas apjomiem, gan finanšu mērķus, gan mērķus, kas attiecas uz ražotās produkcijas kvalitāti”. (Zvirbule – Bērziņa A., 2006.)
Sevišķi svarīgs plānošanas process ir ražošanas uzņēmumiem, jo jebkādas neparedzētas novirzes no plāna var radīt nopietnas negatīvas sekas visā uzņēmuma darbībā.
Ražošanas uzņēmumiem ražošanas plāns tiek izstrādāts ar mērķi, lai uzņēmums veiksmīgi varētu plānot veicamos uzdevumus, sākot no ražošanas procesa un beidzot ar saražotās produkcijas realizāciju, jo svarīgo ir ne tikai saražot zināmu daudzumu produkcijas, bet arī noskaidrot un iepriekš saplānot, vai šī produkcija kādam būs nepieciešama, tas ir, kur, kam un cik lielā daudzumā šo produkciju varēs realizēt. (Zvirbule – Bērziņa A., 2006.)
Ražošanas plānošanas galvenie uzdevumi ir šādi:
tehnoloģiskā procesa izvēle;
ražošanas programmas plānošana;
ražošanas procesa plānošana.
No tā, cik kvalitatīva būs ražošanas plānošana, ir atkarīga uzņēmuma efektivitāte, kuru savukārt nosaka rentabilitāte. Tas, cik uzņēmuma darbība būs rentabla, ir atkarīgs gan no produkcijas izgatavošanas laika, gan no krājumu uzturēšanas laika un tehnoloģijām, jo no tā būs atkarīgs ražošanas izmaksu lielums. (Rurāne M., 1999.)
Ražošanas programmas mērķis ir noteikt, kādus produkcijas veidus, cik lielā apjomā un kādā laika periodā tiek plānots ražot. (Rurāne M., 1999.)…
