Ievads
Savā darbā es vēlos sniegt ieskatu par sekojošo problēmjautājumu – Vai aborts ir ētiska vai amorāla rīcība? Šo tēmu es izvēlējos tāpēc, ka sabiedrībā jau ilgāku laiku tiek apspriests jautājums – atļaut vai aizliegt abortus, vai varam likt vienādības zīmi starp jēdzienu „aborts” un „slepkavība”.
Jebkuras sievietes dzīvē grūtniecība ir satraucošs process, tomēr ir manāma arī tāda atšķirība – vai sieviete ir laimīga par šo notikumu vai tomēr tas nav bijis vēlams. Manuprāt, pēdējā gadījumā arī rodas domstarpības par abortiem.
Šajā darbā es apskatīju tēmu, kas vispār ir aborts gan no ētiskā viedokļa, gan arī no medicīniskā viedokļa. Vai aborts ir ētiska rīcība, šo jautājumu es vēlējos apskatīt no divām skatu pozīcijām. No nosodošās – konservatīvās pozīcijas puses, kā arī no attaisnojošu iemeslu puses – liberālās pozīcijas.
„Nav skaidrs, vai embrijs patiesi ir cilvēciska būtne, toties ir skaidrs, ka tā ir potenciāla cilvēciska būtne. Katrs, kas nogalina cilvēka embriju, nogalina nākotnē ar prātu un pašapziņu apveltītu cilvēku. Tas nozīme atņemt pasaulei to, kas ir vērtība sevī, un tas ir netaisnīgi. Aborts iznīcina racionālās un pašapzinīgās būtnes pasauli.” Kā teikusi Māte Terēze:„Aborts ir miera slepkava pasaulē, un lielākais miera grāvējs, jo, ja māte spēj iznīcināt pašas bērnu, citiem neatliek nekas cits kā nogalināt vienam otru. Nav nekā, kas viņus spētu atturēt no tā”
…
