Daudzi mūsdienu cilvēki nespēj adaptēties. Ja nav adaptācijas, rodas pretrunas. Pretrunas izraisa tirdošas domas, tātad- bailes. Mūsdienās arvien vairāk māca uzskatīt instinktus par apkaunojošiem, it sevišķi seksuālajā jomā. Bet neaizmirsīsim, ka tāpēc vien šie instinkti neizzūd, tie turpina rosīties neatkarīgi no tā, vai tie apspiesti vai ne. Ja šie instinkti tiek skaidri saskatīti un veselīgi pieņemti vai atmesti, ne par ko nav jābaidās. Pretējā gadījumā, kā bieži notiek, sekas var būt visai smagas.[3; 11]
Instinkts ir nosliece konkrētā situācijā veikt tai atbilstošas darbības.
1.1.2. Audzināšanas primārā nozīme
Sākotnējā audzināšana ir sava veida „dresūra”. Tās uzdevums ir attīstīt bērnā dažus refleksus.
Zīm.1.1.
Zīmējumā 1.1. redzams „ģimenes zvaigznāja” līdzsvars. Acumirklī kļūst skaidrs, ka nevainojama audzināšana prasa, lai visi trīs elementi būtu nevainojami. Audzināšanas darbs nevar būt improvizācija. Audzināšana ir ar mīlestību veicams uzdevums.[ 3; 14]
1.1.3. Priekšapziņa
Priekšapziņa ir tas, kas ir neapzināts, bet ar īpašas piepūles, uzmanības koncentrāciju var tikt apzināts. Priekšapziņa ir vidusslānis starp apziņu un bezapziņu.[ 6; 14] Tā nav nedz morāla, nedz amorāla. Tā ietver mūsu tieksmju, vēlmju un instinktu kopumu. Tātad priekšapziņa atrodas ārpus morāles. Tā gluži vienkārši neko par to nezina. Tā nepazīst sociālos, ģimenes, morāles, ētikas un seksuālos noteikumus. Tā tiecās iespējami ātrāk apmierināt organiskās un fizioloģiskās vajadzības, kas ir tīri egoistiskas. Šīs vajadzības sauc par tieksmēm. …
