Abrenes nolaidums Mudavas zemienes(Veļikaja) Rietumu malā, latvijas ZA daļā, robežojās ar Adzeles pacēlumu un Zilupes līdzenumu.
2. Reljefs
Limnoglaciālie putekļainie un mālainie līdzenumi – stāvošo ledāju kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi. Līdzenumus visvairāk veido slokšņu māli, vietām klāj smilts nogulumi. Nogulumu biezums galvenokārt ir 4 -6m, dažviet līdz 20m.
Morēnas paugurgrēdas un vaļņi - veidojušās ledāja malās, tam atkāpjoties un atkārtoti uzvirzoties. Tāpēc tās veido ledāju kušanas ūdeņu nogulumi – grants un smilts. Morēnu paugurgrēdas, kas apaugušas ar egļu un priežu mežiem, sastopamas visās Latvijas augstienēs. Daudzviet paugurgrēdās ierīkoti smilts un grants karjeri.
3. Derīgie izrakteņi
Māls – vienas no nozīmīgākajiem derīgajiem izrakteņiem Mudavas zemienē. Tiek izmanto ķieģeļu,dakstiņu, kā arī mākslas un sadzīves keramikas izstrādājumu ražošanā. Pēdējos gados palielinās tā nozīme keramizētā ražošanā, bet agrāk mālu izmantoja drenu cauruļu ražošanā. Devona māls ir augstvērtīgāka izejviela ķieģeļu ražošanā nekā kvartāla māls kura kvalitāti pazemina lielais karbonātu daudzums.
Grants un smilts – galvenokārt izmanto ceļa būvē un remontā, ēku būvniecībā un būvkonstrukciju ražošanā.
Pamatiežu virsu veido augšdonava. Daugavas svītas kaļķakmeņi ar dolomītu, merģeļu un mālu kārtām, kas vietām atsedzas Vjadas, Kiras, Kokavas un Rītupes krastos.…
