Tērps – tā ir forma, kuru gars piedod miesai laikmeta gaumē.
Tērps ir viena no galvenajām sabiedrības noslāņošanās ārējām izpausmēm, un jauna mode vienmēr ir vadošās šķiras roku darbs. Tā visiem spēkiem cenšas atdalīties no zemākajiem slāņiem ar savu ārējo izskatu un tādā veidā spožāk akcentēt valdošo sociālo stāvokli.
Laikā, kad cilvēks bija spiests savu ķermeni pakļaut tā sauktā absolūtisma laika modes tendencēm, visa atskaites punkts bija monarhs jeb absolūtais valdnieks (no kā arī virziena nosaukums). Tā kā viņš bija visu lietu mērs, tad loģiski, ka šajā laikmetā valdīja likums, ka monarhs ir cēlies ne no zemes un tāpēc ir neaizsniedzams. Šīs uzskats prasīja izpausmi modē. Un mode atrada risinājumu – krinolīns, gofrētas apkakles un lenšu pušķi kā sievietes, tā vīrieša apģerbā. Tādā tērpā cilvēks kļuva patiešām nepieejams, bija jāievēro zināma distance.
Absolūtisma modes dzimtene ir Spānija, bet īpašu pompozitāti tā ieguva Francijā 17. gadsimtā, Ludviķa XIV valdīšanas laikā. Šim monarham piemita tāda savas karaliskās personas lieluma mānija kā nevienam no viņa priekšgājējiem.
Tā, piemēram, alonža (allonge) parūkas vīrietim deva lielisku iespēju pieņemt Zemes dieva pozu.Šajā parūkā vīrieša galva kļuva par vareno Jupitera galvu vai – kā toreiz teica – seja lūkojās
no biezu, gaišu loku rāmja, kā „saule no rīta mākoņiem”. Lai pastiprinātu šo iespaidu, vīrietis bija gatavs ziedot galveno vīrieša rotu – bārdu.
Sievietes tērpā varenības ideja tika realizēta ar šlepes pagarināšanu un fontanža (fontage) palīdzību.Pēdējā ieviešanu parasti piedēvē Ludviķa XIV mestresei, kaut arī patisībā no šīs dāmas briesmīgā galvassega aizņēmās savu nosaukumu.
…