Spāņi 16. gadsimtā Amerikā sastapa divas lielas civilizācijas: vienu Vidusamerikā (teritorijā, kur iebrukuma laikā valdīja acteki un maiji) un otru Dienvidamerikā(Andu centrālajā rajonā, kur valdīja inki). Šajos rajonos dzīvoja visdažādākās ciltis un tautības. Tām bija lieliski sasniegumi – izcili mākslas šedevri un iespaidīgas pilsētas – un unikāli dzīves uzskati. Iepriekšējās Amerikas kultūrtautas jau bija nodibinājušas stingrus ekonomiskos, politiskos, kā arī sabiedrības organizācijas pamatus, kas raksturīgi katrai no šīm civilizācijām.Pirmskolumba laikos zemkopībai Amerikā bija ļoti svarīga nozīme. Tika lietoti sarežģīti agrotehniski paņēmieni, un spāņu iebrukuma brīdī senie Amerikas iedzīvotāji bija sasnieguši pasaulē visaugstāko agrotehnikas līmeni. Pēc spāņu iekarojumiem eiropiešu ēdienkartē parādījās kukurūza no Vidusamerikas un kartupeļi no Andu kalnienēm. Tā kā Vidusamerikā nebija ne spēcīgu nastu nesēju dzīvnieki, ne arklu, abos lauksaimniecības apgabalos galvenais darbaspēks bija paši zemnieki.
Lauksaimniecības metodes bija atkarīgas no klimata un attiecīgās teritorijas reljefa. Acteki visaugstākās ražas ieguva lauciņos, kas bija izveidoti pārpurvojušos ezeros. Šos laiciņus sauca činampas.
Medības un zvejniecība bija svarīga nodarbošanās Vidusamerikas un Andu apgabalos. Gaļa un zivis ietilpa cilvēku uzturā. Viss bija atkarīgs no vietējās faunas. Vidusamerikā lielākie dzīvnieki bija pekāri (Amerikas mežacūkas) un brieži. Šos dzīvniekus medīja ar loku un bultām. Sīkākus dzīvnieciņus , piemēram, trušus un suņus, ķēra ar tīkliem. Vidusamerikā un Dienvidamerikā zvejoja visu, sākot ar vēžveidīgajiem un beidzot ar lielām zivīm un zīdītājiem, kas dzīvo ūdenī. Šim nolūkam izmantoja tīklus, harpūnas un makšķeres. Makšķerāķus veidoja no cietām kaktusa adatām, gliemežvākiem, kaula. …