Adaptācija bērnam bērnudārzā

Adaptācija ir visai plašs jēdziens, kas apzīmē organisma pielāgošanos videi, lai saglabātu izdzīvošanis svarīgu līdzsvaru. Cilvēks ir sociāla būtne, nesaraujami saistīts ar sabiedrību, saskarsmi, tāpēc būtiski ir apzināties sociālās adaptācijas jeb indivīda pielāgošanās videi procesa un rezultāta nozīmi. Adaptācija vidē ir nepārtraukts process, tomēr tās nozīme īpaši jāakcentē indivīda darbības un vides maiņas apstākļos.
Psiholoģijas vārdnīcā jēdziena “adaptācija” skaidrojumā minēts, ka ļoti svarīgs adaptācijas aspekts ir jaunās sociālās lomas pieņemšana. Tādējādi sociālā adaptācija ir viens no personības sociālizācijas pamatelementiem.
Adaptāciju saprot kā:
apkārtējās vides vides un sevis adekvātu uiztveri;
attiecību un saskarsmes ar apkārtējiem adekvātu sistēmu;
spēju pašorganizēties un mijiedarboties grupā;
spēju mainīt uzvedību, ņemot vērā citu cilvēku uzskatus.
Jauna dzīves situācija katram cilvēkam ir trauksmaina. Tas nozīmē, ka jaunos apstākļos katrs cilvēks pārdzīvo emocionālu diskomfortu. Emocionālā diskomforta stāvoklis izsauc iekšēju sasprindzinājumu, vērīgumu, grūtības gan intelektuālajā, gan personības attīstībā.
Vispārīgie uzdevumi, kas noņem personības trauksmainību:
mijiedarbība un sadarbība grupā;
labvēlīga attieksme vienam pret otru;
pozitīva gaidīšana (no pieaugušā puses);
empātija (bērns pret otru izturas tāpat kā pret sevi).…