Lauksaimniecībā pēdējos gados Baltijas valstīs ir vērojamas atkopšanās tendences pēc deviņdesmito gadu beigās pārdzīvotās Krievijas ekonomiskās krīzes. Tā iekšzemes kopprodukts Lietuvā 2000. gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis par 3,3%, Igaunijā – par 6,4% un Latvijā - par 6,6%.
Aplūkojot lauksaimniecības nozares nozīmi Baltijas valstu tautsaimniecībā ir vērojams, ka lielāko nozīmi lauksaimniecība ir saglabājusi Lietuvā – tās apjoms bija aptuveni 9% no IKP (apmēram tādā pašā līmenī šis rādītājs bija arī 1999. gadā), Igaunijā lauksaimniecības īpatsvars IKP 2000. gadā bija 3,2% (1999. gadā – 3,3) un Latvijā – 2,5% (1999. – 2,6%).
Lielākais lauksaimniecības produktu un pārtikas īpatsvars ārējā tirdzniecībā 2000. gadā arī ir vērojams Lietuvā – 11,2% no eksporta apjoma un 9,8% no importa apjoma, Igaunijā lauksaimniecības produktu un pārtikas īpatsvars eksportā ir 5,9%, importā – 8,6%, Latvijā attiecīgi – 5,8% un 12, 8%.
Visās Baltijas valstīs jau ilgāku laiku ir vērojama lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomu samazināšanās. Neliels pieaugums ir vērojams tikai 2000. gadā, salīdzinot ar 1999gadu, Lietuvā - par 2%, Latvijā - par 3,3%.
Iepriekšējos gados ir turpinājies zinātniskais darbs šādās valsts pasūtīto pētījumu programmas apakšprogrammās:
Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstība, integrējoties ES;
nepiesārņota un augstvērtīga pārtika - kvalitātes kritēriji un konkurētspēja;
jauni un uzlaboti pārtikas produkti no lauksaimniecības izejvielām un to ražošanas tehnoloģija;
Latvijas agroekoloģiskajiem apstākļiem un saimnieciskām prasībām atbilstošu šķirņu veidošana un to uzturošā selekcija;
Latvijā audzējamo produktīvo dzīvnieku un mājputnu šķirņu izkopšana, izmantojot pasaulē aprobētas modernas selekcijas metodes;
konkurētspējīgas un rentablas dārzkopības sistēmas izstrāde un realizācija.…
