9. Kā par šo tēmu runāt ar bērniem? Ko izmantot?
Runājot par šo tēmu ar bērniem sākumā ļoti būtiski ir definēt un izskaidrot ko nozīmē jēdziens „aizvēsture”, par ko tiek runāts šajā tēmā un noteikti būtu jāiepazīstina arī ar pārējiem svešvārdiem, kādi tiks izmantoti runājot par šo tēmu. Tas būtiski atvieglos skolēnu mācību procesu un ļaus daudz vieglāk uztvert mācību vielu.
Tīrs faktu un zinātnisko atzinumu uzskaitījums skolēniem varētu likties garlaicīgi, tāpēc otrs ļoti svarīgs aspekts, ko vajadzētu ievērot vadot mācību stundas, ir uzskates materiālu pielietošana. Tās var būt kartes, fotoattēli, dokumentālās filmas, prezentācijas, kā arī taustāmāku priekšmetu izmantošana. Piemēram, tēmā par aizvēstures darbarīkiem un ieročiem.
Tā ir ļoti pateicīga tēma, lai bērnus arī pašus ieinteresētu aizvēstures pētniecībā. Teiksim mācību stundā skolotājs varētu parādīt kādu akmeni, kas atgādina akmens laikmeta darbarīku, piemēram, rokas cērti. Kādu daļu skolēnu, tas noteikti ieinteresēs. Tāpēc kā uzdevumu mājās tiem, kas vēlētos saņemt papildus atzīmi, varētu uzdot atrast kādu priekšmetu, kas varētu būt bijis aizvēstures posmā, aprakstīt to pēc vizuālā izskata, un izdomāt kādam mērķim tas varētu būt pielietots. Bērniem pašiem būtu jāatrod informācija par aizvēstures periodā esošajiem darbarīkiem un citiem sadzīves priekšmetiem, kā arī jāpielieto radoša izdoma un fantāzija aprakstot šo priekšmetu.
Jāatceras, ka vēsture nav tikai faktu un nozīmīgu personu sasniegumu zināšana. Vēsturē ir jāprot izteikt savs viedoklis un tas jāpamato pielietojot vēstures faktus. Jau no paša sākuma jācenšas bērniem šāds darba veids iemācīt. Ļoti labs veids, kā to panākt ir darbs grupās, kur katram ir jāpamato savs viedoklis, lai varētu izveidot vienotu visas darba grupas nostāju.
Mācīšanas metodes ir ļoti daudz un tās ir jāpiemēro skolēniem, ja klase ir ļoti aktīva, tad jācenšas viņu enerģija ievirzīt mācību procesā izmantojot aktīvas nodarbes. Situācijas var būt ļoti dažādas un katrai ir jācenšas piemērot individuāls darbības stils.
10. Kāda pieeja dominē manā darbā? (Kopsavilkums)
• Aizvēsture ir posms, par kuru ir pieejami tikai lietiskie vēstures avoti, tāpēc tās izpēte ir apgrūtināta.
• Pasaulē valdošo reliģisko un zinātnisko dogmu iespaidā vēl līdz pat 20. gadsimta beigām tika cenzēti un uzskatīti par nepatiesiem ļoti daudzi neizskaidrojami un mistiski fakti.
• Vienotības par dzīvības izcelšanos uz Zemes nav vēl joprojām, toties kopš 1995. gada tiek pieļauta arī kosmoss teorija, kas savulaik tika stipri apšaubīta.
• Arheoloģija ļauj iegūt jaunus lietiskos avotu, pēc kuriem var secināt par cilvēku attīstības pakāpi attiecīgajā laika posmā.
• Eksperimentālā arheoloģija ir labs veids kā plašāku sabiedrības daļu iepazīstināt ar aizvēstures cilvēku dzīvi, vizuāli atdarinot dažādus darbarīkus, apmetņu vietas utt.
• Etnogrāfija sniedz dziļāku ieskatu par aizvēstures posmā dzīvojušo cilvēku ikdienas dzīvi, par viņu tradīcijām, rituāliem un reliģiskajiem uzskatiem.
• Mūsdienās sabiedrībā ir pieejami daudz informatīvi materiāli par aizvēstures posmu, taču ir jāizvērtē katra avota ticamības pakāpe.
• Mūsdienu tehnoloģijas veicina aizvēstures izpēti.
• Mācību procesā svarīgi ir skolēniem izskaidrot jēdzienu „aizvēsture”, jo tas var sagādāt dažādas neskaidrības un pārpratumus vēlākā mācību procesā.
• Svarīga loma aizvēstures apguvē ir vizuālajiem uzskates materiāliem, kas būtiski atvieglos skolēnu mācību procesu un rosina viņu radošo izdomu un fantāziju.
…
