Secinājumi
1. Latvijas laukos tradicionālākais un populārākais ūdens ieguves veids ir akas. To veidi ir dažādi : grodu akas, iesistā akas, artēziskās akas.
2. Latvijas ūdens kvalitāte ir dažāda, to nosaka gan dabiskie, gan antropogēnie faktori.
3. Ja tiek lietots ūdens no akas, tad jāatceras, ka to iegūst no virsējiem gruntsūdeņiem, kas sliktāk kā pazemes avotu ūdens ir aizsargāti no piesārņojuma.
4. Ūdens kvalitāte akās ir atkarīga no konkrētās vietas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, akas novietojuma attiecībā pret citām saimnieciskajām ēkām, kā arī no akas konstrukcijas.
5. Dzeramā ūdens kvalitāte ir noteikta Pasaules veselības organizācijas un ES direktīvās, kā arī Ministru Kabineta noteikumos.
6. Pētījumā tika noskaidrots, ka 10. ūdens paraugā pieļaujamā nitrātjonu (NH4 +) koncentracija ir pārsniegta 1,34 reizes, jo pieļaujamā norma ir 0,5 mg/l ,bet paraugā konstatētā – 0,67 mg/l.
7. Izvērtējot pētījumā iegūtos fosfātjonu ( PO4 3- ) koncentrāciju rezultātus, konstatēts, ka 2. ūdens paraugā 1,1 reizi ir pārsniegta virszemes ūdenī pieļaujamā fosfātjonu koncentrācija un 1,83 reizes pārsniegta koncentrācija, kas noteikta no virszemes ūdenskrātuvēm iegūtajam dzeramajam ūdenim.
8. Pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka pieļaujamā pH norma nav pārsniegta nevienā ūdens paraugā.
9. Analizējamais ūdens pēc cietības 3 paraugos bija diezgan ciets, bet 7 –ciets. Šāda ūdens izmantošana tehnikā nav vēlama, jo tehnoloģiskā procesa laikā Ca un Mg nešķīstošie savienojumi izgulsnējas blīva slāņa – katlakmens veidā. Tas var radīt cauruļu aizaugšanu, tvaika katlu un sildierīču darbības efektivitātes pazemināšanos.
…